īēt

Įrašas
Paaiškinimas	<table class="b-n"><td width="100%" colspan="2" height="100%" valign="top"> <br><big><b>īēt</b></big> eju, ej, iet, <small>pag.</small> gāju, <small>nepārej.</small> (izņemot 2 un 16, daļēji 6 un 7)<ol><li>Virzīties soļiem; staigāt; virzoties soļiem, doties (kādā nolūkā).<i> Iet gausi, strauji. Iet klāt, nost, projām. Iet laukā. Iet uz pļavu. Iet pa ceļu. Cilvēki iet un nāk. Jaunieši iet pa mežu tērzēdami. Suns iet, asti luncinādams. Iet pastaigāties, iepirkties. Iet ogās, sēnēs, riekstos. Iet pusdienās </i> -- iet pusdienot; arī izmantot pusdienas brīvlaiku.<li>Veikt (ceļu, attālumu), pārvietojoties soļiem. <small>pārej.</small><i> Iet tālu ceļu, garu gabalu. Iet kājām piecus kilometrus. Iet savu ceļu </i> -- iet pa citu ceļu nekā pārējie gājēji; pārn.: rīkoties pastāvīgi, no citiem neatkarīgi un ne tā kā citi.<i> Iet taisnu ceļu </i> -- rīkoties godīgi, likumīgi.<li>Doties (arī braucot) - kurp, kādā nolūkā, kāda uzdevuma veikšanai.<i> Pulks iet uz fronti. Iet cīnīties, karot. Iet darbā </i> -- strādāt.<i> Tēvs iet darbā vakaros. Viņš iet uz teātri. </i><li>Regulāri apmeklēt (piem., mācību iestādi, nodarbības).<i> Iet skolā, kursos, institūtā (mācīties, studēt). Iet uz lekcijām. </i><li>Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos); sākt.<i> Iet atvaļinājumā. Iet strādāt fabrikā. Šoruden viņš ies pensijā. </i><li>Spēlēt (rotaļu). <small>pārej.</small> un <small>nepārej.</small>; <small>sar.</small><i> I. rotaļas (rotaļās) </i> -- rotaļāties.<i> Jaunieši iet rotaļās. Bērni gāja pēdējo pāri, paslēpes, sunīšus. </i><li>Braukt (par transportlīdzekļiem); braucot veikt (attālumu). 3. <small>pers.</small>; <small>pārej.</small><i> Vilciens iet uz Liepāju. Kuģis iet ik pārdienas. Autobuss gāja pa citu maršrutu. Izlēkt no ejoša tramvaja. Automobilis iet simt kilometru stundā. </i><li>Sākt braukt; atiet. 3. <small>pers.</small><i> Vilciens iet trijos un desmit minūtēs. </i><li>Pārvietoties, virzīties (piem., laisties, peldēt). 3. <small>pers.</small><i> Putni iet uz dienvidiem. Bija vētra, zivis negāja tīklos. Sāk iet ledus. Saule iet zemē sar. (riet). </i><li>Atrasties, būt vērstam (kādā virzienā). 3. <small>pers.</small><i> Telefona kabelis iet pa pazemi. Ceļš iet uz pilsētu. Tilts iet pāri Gaujai. </i><li>Vērties. 3. <small>pers.</small><i> Vāks sabriedis, neiet ciet. Durvis gāja ciet un vaļā. Acis iet ciet. </i><li>Darboties (par mehānismiem, iekārtām). 3. <small>pers.</small><i> Pulkstenis iet pareizi. Mašīna iet dienu un nakti. </i><li>Ritēt (par laiku). 3. <small>pers.</small><i> Laiks iet strauji. Dienas gāja cita aiz citas. Iet gadu simteņi. </i><li>Atrasties kustībā, procesā; norisēt, veikties. 3. <small>pers.</small><i> Dzīve iet savu gaitu. Krīzes dēļ veikals, saimniecība gāja uz jeju. Darbs iet labi uz priekšu. Kā tev gāja eksāmenā? Lai iet kā iedams! </i><li>Virzīties (uz kādu mērķi), tuvoties (kādam mērķim, arī posmam). 3. <small>pers.</small><i> Iet pretim jaunām uzvarām. Apspriede iet uz beigām. </i><li>Rīkoties, izturēties (kādā veidā). <small>pārej.</small>; kopā ar vārdu "ceļš".<i> Iet progresa ceļu. Iet kompromisa ceļu. Šāds ceļš nav ejams </i> -- šādi nevar rīkoties.<li>Atrasties ceļā. 3. <small>pers.</small><i> Vēstule uz Liepāju iet divas dienas. </i><li>Tikt sūtītam, nogādātam. 3. <small>pers.</small><i> Mūsu ražojumi iet uz daudzām zemēm. Šie āboli ies tirgū. </i><li>Celties, plūst; tecēt. 3. <small>pers.</small><i> Dūmi iet gaisā. Iet pāri </i> -- plūst pāri malām.<i> Piens iet pāri (vāroties plūst pāri katla malām). Katls iet pāri </i> <small>sar.</small> -- šķidrums plūst pāri katla malām.<li>Lobīties, atdalīties; būt notīrāmam. 3. <small>pers.</small>, kopā ar vārdu "nost".<i> Āda iet nost. Kokam gāja nost miza. Krāsa iet nost. Netīrumi no grīdas neiet nost. Mati iet nost (izkrīt). </i><li>Būt uzvelkamam, uzmaucamam, ievirzāmam. 3. <small>pers.</small><i> Zābaki viegli gāja kājā. Svārki tikko gāja mugurā. Gredzens neiet pirkstā. Nagla neiet sienā. Tapa par resnu, neiet caurumā. </i><li>Ietilpt, būt ievietojamam; saiet.<i> Šai mucā iet desmit spaiņu. Kastē neiet vairāk par simt olām. </i><li>Kopā ar darbības vārdu uzsver šā vārda nozīmi, veido spraigāku izteiksmi.<i> Es neiešu plēsties (neplēsīšos). Melot gan neiešu (nemelošu). Viņš tev ies lūgties! (nelūgsies). </i><li>Izdarīt gājienu (spēlē).<i> Iet ar bandinieku (šahā). </i><li>Tikt atdotam, izlietotam (kādam nolūkam, vajadzībai). 3. <small>pers.</small><i> Daļa summas ies inventāra iegādei. </i><li>Kopā ar lietvārdu lokatīvā izsaka procesu, kas atbilst šī lietvārda saknes nozīmei. 3. <small>pers.</small><i> Iet vairumā </i> -- pavairoties, pieaugt.<i> Iet mazumā </i> -- samazināties.<i> Iet plašumā </i> -- paplašināties; izvērsties.<i> Iet zudumā </i> -- zust, izputēt.<i> Iet dziļumā </i> -- iedziļināties; pievērsties dziļākai izpētei, analīzei.<i> Iet labumā </i> -- dot labumu, būt par labu; radīt svara pieaugumu.<li>Klīst, izplatīties. 3. <small>pers.</small>; <small>sar.</small><i> Iet valodas, baumas. </i><li>Tikt (labi) pirktam, pārdotam. 3. <small>pers.</small>; <small>sar.</small><i> Ejošas preces. Šodien labi iet saldējums. Āboli iet par puslatu kilogramā. </i><li>Tikt izrādītam. 3. <small>pers.</small>; <small>nevēl.</small><i> Luga iet jau otro gadu. Filma iet vairākos kinoteātros. </i></ol>Frazeoloģismi:<ul type=SQUARE><li>Iet (kāda) pēdās -- darīt, turpināt to, ko darījis, iesācis kāds cits.<i> Dēls iet tēva pēdās. </i><li>Iet kāda pavadā -- padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties cita gribai.<li>Iet no rokas -- labi veikties.<li>Iet pie miera -- iet gulēt.<li>(Ne)iet pie dūšas <small>sar.</small> -- (ne)garšo.<li>Iet pie vīra; arī Iet tautās <small>folkl.</small> -- precēties (par sievieti).<li>Iet pie altāra <small>novec.</small> -- laulāties (parasti baznīcā).<li>Iet kopsolī -- būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).<i> Iet kopsolī ar dzīvi. </i><li>Iet virsū (kādam) <small>sar.</small> -- uzmākties ar neatlaidīgu prasību, neatlaidīgām prasībām.<li>Iet nāvē -- doties apstākļos, kuros jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību.<li>Iet bojā -- a. Iznīkt (piem., par augiem); nogrimt (piem., par kuģi).<i> Sausuma dēļ gāja bojā sējumi. Vētrā gāja bojā burinieks. </i> -- b. Zaudēt dzīvību.<i> Sērgā gāja bojā mājlopi. </i> -- c. Tikt izpostītam, sagrautam.<li>Iet kā pulkstenis -- darbojas precīzi, teicami (parasti par mehānismiem).<li>Iet kā plēsts <small>sar.</small> -- saka, ja kāds iet, darbojas ārkārtīgi strauji, enerģiski; saka arī par ļoti kustīgu, draiskulīgu, nevaldāmu bērnu.<i> Jaunais zirgs arklā iet kā plēsts. </i><li>Iet kā smērēts <small>sar.</small> -- darbojas teicami (piem., ierīce, mehānisms); -- veicas ļoti labi.<li>Lai iet! <small>sar.</small> -- saka, paužot piekrišanu.<li>Iet ciet! -- par slaucamiem lopiem - pakāpeniski samazināt un pilnīgi pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).<li>Nu tik iet vaļā! <small>sar.</small> -- saka par kādas intensīvas darbības pēkšņu sākšanos (piem., stipru strīdēšanos, lamāšanos).<li>Iet garām (arī secen) -- Palikt nemanītam, neuztvertam.<i> No sacītā viņam negāja garām neviens vārds. </i> -- Neskart.<i> Bāriens viņam šoreiz gāja secen. </i><li>Iet gar ausīm -- paliek neuztverts vai neizprasts; paliek neievērots.<li>Iet caur kauliem -- saka par ļoti nepatīkamu sajūtu, ko izraisa, piem., griezīgas skaņas.<li>Ej nu sazini -- saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.<li>Ej nu ej! <small>sar.</small> -- lieto, lai izteiktu šaubas, izbrīnu vai neticību (par kāda sacīto).<li>Runa iet (par ko) <small>nevēl.</small> -- runa ir (par ko), tiek runāts (par ko).</ul> </td></table>
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.