Veikt (ceļu, attālumu), pārvietojoties soļiem. pārej. Iet tālu ceļu, garu gabalu. Iet kājām piecus kilometrus. Iet savu ceļu -- iet pa citu ceļu nekā pārējie gājēji; pārn.: rīkotiespastāvīgi, no citiem neatkarīgi un ne tā kā citi. Iet taisnu ceļu -- rīkotiesgodīgi, likumīgi.
Doties (arī braucot) - kurp, kādā nolūkā, kāda uzdevuma veikšanai.Pulks iet uz fronti. Iet cīnīties, karot. Iet darbā -- strādāt.Tēvs iet darbā vakaros. Viņš iet uz teātri.
Spēlēt (rotaļu). pārej. un nepārej.; sar. I. rotaļas (rotaļās) -- rotaļāties. Jaunieši iet rotaļās. Bērni gāja pēdējo pāri, paslēpes, sunīšus.
Braukt (par transportlīdzekļiem); braucot veikt (attālumu). 3. pers.; pārej.Vilciens iet uz Liepāju. Kuģis iet ik pārdienas. Autobuss gāja pa citu maršrutu. Izlēkt no ejoša tramvaja. Automobilis iet simt kilometru stundā.
Lobīties, atdalīties; būt notīrāmam. 3. pers., kopā ar vārdu "nost". Āda iet nost. Kokam gāja nost miza. Krāsa iet nost. Netīrumi no grīdas neiet nost. Mati iet nost (izkrīt).
Būt uzvelkamam, uzmaucamam, ievirzāmam. 3. pers. Zābaki viegli gāja kājā. Svārkitikko gāja mugurā. Gredzens neiet pirkstā. Nagla neiet sienā. Tapa par resnu, neiet caurumā.
Kopā ar darbības vārdu uzsver šā vārda nozīmi, veido spraigāku izteiksmi. Es neiešu plēsties (neplēsīšos). Melot gan neiešu (nemelošu). Viņš tev ies lūgties! (nelūgsies).
Izdarīt gājienu (spēlē). Iet ar bandinieku (šahā).
Tikt atdotam, izlietotam (kādam nolūkam, vajadzībai). 3. pers. Daļa summas ies inventāra iegādei.
Iet bojā -- a. Iznīkt (piem., par augiem); nogrimt (piem., par kuģi). Sausuma dēļ gāja bojā sējumi. Vētrā gāja bojā burinieks. -- b. Zaudēt dzīvību. Sērgā gāja bojā mājlopi. -- c. Tikt izpostītam, sagrautam.
Iet kā plēsts sar. -- saka, ja kāds iet, darbojas ārkārtīgistrauji, enerģiski; saka arī par ļoti kustīgu, draiskulīgu, nevaldāmu bērnu. Jaunais zirgs arklā iet kā plēsts.