viņš


viņš s. viņa; vietn.
  1. Cilvēks, par kuru runā (
    3. persona). personas vietn. Ienāca lektors, viņu saņēma aplausiem. Tā ir māsas grāmata, es to aiznesīšu viņai.
  2. Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, par kuru runā; tāds, kas attiecas uz to ir ar to saistīts. ģen. viņa, s. viņas, dsk. viņu, piederības vietn. Tā ir viņa grāmata. Pienākusi viņas kārta. Viņu darbs ir teicams. To sacīja viņa tēvs.
  3. Attālais, tālākais vietas ziņā, retāk laika ziņā; tas. norādāmais vietn.; parasti ne nom. Viņā malā, galā, pusē. Aiziet līdz viņam stūrim. Dziesma atskan no viņas puses. Viņās dienās - agrākajās, senajās dienās. Viņos laikos - tālu pagātnē; senatnē. Viņāsaulē. novec. - -- pēc nāves.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vins' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x