vietniekvārds
"Vietniekvārds" latviešu valodā ir vārds, kas lietots vietā kāda cita vārda (parasti lietvārda), lai izvairītos no atkārtošanās.
Tie ir aizstājējvārdi, kas norāda uz personu, priekšmetu, vietu, īpašību u.c., bet nenosauc to tieši.
Galvenās grupas:
1. Personas vietniekvārdi – aizstāj personas vārdus/vārdus par cilvēkiem.
Piemēri: es, tu, viņš, mēs, jūs, viņi, sevis, mans, tavs.
2. Norādāmo vietniekvārdi – norāda uz priekšmetu/vietu.
Piemēri: šis, tas, šāds, tāds.
3. Jautājamo vietniekvārdi – izmanto jautājumos.
Piemēri: kas?, ko?, kāds?, kurš?.
4. Nenoteiktie vietniekvārdi – norāda nenoteiktam priekšmetam/personai.
Piemēri: kāds, katrs, nevienš, cits.
5. Atgriezeniskie vietniekvārdi – norāda atpakaļ uz darbības veicēju.
Piemērs: sevi, sevis (darbība atgriežas uz darītāju).
Piemēri teikumos:
1. Anna atnāca, un viņa (vietā "Anna") smaidīja.
2. Šī (vietā konkrēta lieta) grāmata ir ļoti interesanta.
3. Kas (jautājums par personu) tur stāv?
4. Kāds (nenoteikta persona) klauvē pie durvīm.
5. Viņš redz sevi (atgriezeniski) spogulī.
Īsumā: Vietniekvārdi ir valodas "saīsinājumi", kas palīdz runāt/rakstīt kodolīgāk, izvairoties no nemitīgas vārdu atkārtošanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.