tuvoties
tuvoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos.- Virzīties aizvien tuvāk (kam). Tuvoties ceļa mērķim. Kuģis tuvojas ostas vārtiem, krastam. Vilciens tuvojas stacijai. Bēru gājiens tuvojas kapsētai. Tuvoties no mugurpuses. Fronte tuvojas. Saule tuvojas apvārsnim. Tuvojas negaiss. Lidmašīnu rūkoņa tuvojas.
- Kļūt tuvākam, samazinoties vietas vai laika distancei.
3. pers. Tuvojās meža mala. Tuvojas krasts. Tuvojas pusdienas laiks, vakars. Tuvojas ziema. Tuvojas svētki, sastapšanās brīdis. - Aptuveni atbilst, līdzināties, būt tuvu (kādai robežai).
3. pers. Viņas gadu skaits tuvojas simtam. Šāda rīcība tuvojas nodevībai. - Censties iegūt kāda labvēlību, simpātijas, atsaucību. pārn. Viņa ir tik asa, ka daudzi baidās viņai tuvoties.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tuvoties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.