cīnīties
cīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos.- Censties pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību; sacensties (sportā); spēkoties; cīkstēties. C. ar stiprāku pretinieku. C. līdz pagurumam. C. un uzvarēt. C. uz dzīvību un nāvi (ar apņemšanos uzvarēt vai mirt). Pretinieki cīnījās klusēdami. Pārn.: C. ar straumi, vēju. C. ar asarām, klepu. C. ar sevi (censties pārvarēt savas emocijas).
- Piedalīties bruņotā cīņā; karot. C. vairākās frontēs. C. par augstieni, pilsētu.
- Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt(par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u.tml.);būt pretrunā, pretišķīgās attiecībās. Meitenē cīnās bailes, ziņkāre. Viņā cīnījās pienākums ar jūtām.
- Vērsties pret ko nevēlamu, cenšoties to iznīcināt, novērst. C. pret aizspriedumiem. C. pret lauksaimniecības kaitēkļiem.
- Censties (ko panākt), tiekties (pēc kā), aktīvi darbojoties, pārvarot pretestību, šķēršļus. C. par mieru visā pasaulē. C. par savu taisnību, savām tiesībām. C. par varu.
- Ar grūtībām darboties (ap ko), darīt (ko). sar. Ejot c. pret vēju.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'cinities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.