cīņa


cīņa s.
  1. Darbība, kurā cits citu cenšas uzvarēt, pieveikt ar spēku, veiklību; cīkstēšanās, spēkošanās; sacensības (parasti sportā). Uzvarēt cīņā. Cīņas griba. Padoties bez cīņas. Vienlīdzīgu pretnieku c. Medņu cīņas. Gaiļu c. Vēršu cīņas -- (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikā) cīņa, kurā cilvēki cenšas nogalināt satracinātu vērsi. C. uz dzīvību un nāvi. Cīņas sports. Klasiskā, brīvā c. (cīņas sporta veidi). Komandu cīņas uzvarētāji. Fināla cīņas. Pārn.: Izcīnīt iekšēju cīņu. Pretrunīgu jūtu c.
  2. Bruņota sadursme; kauja. Cīņas lauks. Durkļu c. Ielu cīņas -- bruņotas sadursmes ielās. Doties (iet) cīņā. Krist cīņā. Cīņu biedri.
  3. Sistemātiska, aktīva darbība (pret ko) savu uzskatu, interešu labā. Politiska c. Ekonomiska c.
  4. Aktīva vēršanās pret ko nevēlamu, cenšoties to iznīcināt, mazināt tā ietekmi. C. pret tumsonību. C. pret huligānismu. C. ar slimībā. C. ar sausumu.
  5. Tiekšanās sasniegt mērķi, aktīvi darbojoties, pārvarot pretestību, šķēršļus. C. par nacionālo neatkarību. Ārstu c. par slimnieka dzīvību.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'cina' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x