pūse

pūse dsk. ģen. -šu, s.

Viena no divām (priekšmeta, lieluma) vienādām daļām. P. maizes klaipa. P. no atvaļinājuma. Saņemt pusi algas avansā. Uz pusēm -- divās vienādās daļās. Uz pusi mazāk -- par 50 procentiem mazāk.
Viena no pretējām vai dažāda virz. un novietojuma daļām. Lielākā, mazākā p. Līdz pusei atvērti vārti. Pārgrieztā audekla puses bija nevienādas. Noiet pusei ceļa kājām.
Viena no divām vienādām veselā (lieluma) daļām. Trīs un p. Septiņi ar pusi. P. un p. ir viens. Atņemt no desmit divi un vienu pusi.
Viena no pretējām vai dažāda virziena un novietojuma daļām, virsmām (piem., priekšmetā telpā). Kažoka vilnainā p. Apgriezt svārkus uz otru pusi. Labā (ārējā) un kreisā (iekšējā) drēbes, apģērba p. Māja ielas viņā pusē. Stāv katrs savā pusē slieksnim. Skatīties otrā pusē piem., otrā lappusē. Mājas dienvidu p.
Dalībnieks vai dalībnieks (piem., strīdā, cīņā, sacensībā, tiesas procesā), kas vēršas pret citiem vai kam ir atšķirīgi uzskati, intereses nekā citiem. Puses civilprocesā. Kurā pusē tu cīnīsies? Uzklausīt abas puses. Pretinieku pusē bija pārsvars.
Virziens. Uz kuru pusi jāiet? Pagriezties uz labo pusi. Logi ir saules pusē.
Aptuvens (diennakts, gada) laika posms. Piezvanīt rīta pusē. Diena jau vakara pusē, iet uz vakara pusi. Sākt darbu rudens pusē.
Daļa, elementu grupa (piem., jautājumā, problēmā); aspekts. Šim jautājumam ir vairākas puses. Pārrunāt lietas neskaidro pusi.
Apvidus apgabals. Dzimtā p. Nonākt svešā pusē.
Līdz vidum. lok. pusē; apst. nozīmē. Stunda vēl nebija pusē, kad ienāca direktors. Ar darbu viņš nebija vēl ne pusē.
Nepilnīgi veiktā, nepabeigtā stāvoklī. Pamest darbu pusē. Apstāties ar rakstīšanu pusē.

Frazeoloģismi:

Pa pusei apst. nozīmē -- daļēji, puslīdz.
Griezt kažoku uz otru pusi -- mainīt savus uzskatus, savu pārliecību.
|Ej vai| uz visām četrām debess pusēm -- kurp vēlies, uz kuru pusi gribi; vienalga uz kurieni.
Ne uz to pusi (ne) -- saka, noliedzot kāda apgalvojuma pareizību.
Iet uz labo (arī slikto) pusi -- saka, kad sākusies uzlabošanās (pasliktināšanās).
No vienas puses..., no otras puses... -- no viena viedokļa.., no otra viedokļa... No vienas puses tas būtu vēlams, no otras puses - radītu neērtības.
Stiprā p. -- kādas sevišķas spējas, dotības, kas kādam piemīt.
Ēnas puses -- nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi. Rakstura ēnas puses.
Ar dievu uz pusēm sar. -- ne visai labi, viduvēji.
No dieva puses sar. -- lieto, lai sevišķi uzvērtu teikto, atrunājot kādu no kādas rīcības. No dieva puses, to nedariet!
|Mana, tava, viņa utt.| otrā p. sar. -- vīrs vai sieva.

pūse -es, dsk. ģen. -šu, s.

Viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais. Uz pusi - -- divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu). Uz pusēm - -- divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās. Otrā puse sar. - -- vīrs, arī sieva. // Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām. Pirmā puse - -- daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum. Otrā puse - -- daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām. Līdz pusei - -- a) Līdz (kā) vidum, vidusdaļai, b) Līdz viduklim, jostasvietai. Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) - -- daļa, kas pārsniedz pusi. Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) - -- daļa, kas ir mazāka par pusi. // Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām. // Viena no divviru loga, divviru durvju vai vārtu, veramajām daļām.
Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā. savienojumā ar apzīmētāju. Sētas puse - -- celtnes aizmugure; celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms. // Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība. // Telpas daļa, kurā atrodas ar apzīmētāju nosauktais priekšmets.
Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šis teritorijas, telpas) centra. savienojumā ar apzīmētāju. // Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai). // Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei)/ arī malas, krasta tuvākā apkārtne.
Savienojumā "debess puse": debespuse. // Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi. Rīta (arī rītu) puse - -- austrumi. Vakara (arī vakaru, rieta) puse - -- rietumi.
Virziens (darbībai, kustībai). savienojumā ar apzīmētāju. // Parasti savienojumos "uz labo pusi", "uz kreiso pusi": viens no diviem pretējiem virzieniem no (kā) centra.
Apvidus, novads. savienojumā ar apzīmētāju. Dzimtā puse - -- dzimtā vieta.
Savienojumā ar gadalaika nosaukumu: attiecīgais gadalaiks, tā sākums. // Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.
Viena no (kāda priekšmeta) virsmām. Labā puse - -- virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Kreisā puse - -- apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
Sastāvdaļa, elements (piemēram, kādā sistēmā). // Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa. No (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml. - -- no kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml. // Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos). (Pa)rādīt (ko) no labās puses - -- izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības. (Pa)rādīt (ko) no sliktās puses - -- izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai. // Valsts vai valstu grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīta citai valstij vai valstu grupai. // Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā. jur.
Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu. lok.: pusē, apst. nozīmē; parasti savienojumā ar verba "būt" formām. // Savienojumā ar skait.: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
Daļēji. lok.: pusē, apst. .nozīmē; novec.

Frazeoloģismi:

Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) - -- panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
Rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) sar. - -- ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Ar badu uz pusēm sar. - -- nabadzīgi, trūcīgi.
Ar dievu uz pusēm sar. - -- samērā slikti, kaut kā.
Mūžs iegriezies otrā pusē - -- saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) - -- visos virzienos; kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas.
Ne (arī nav) uz to pusi - -- it nemaz; ne mazākā mērā.
Uz to pusi - -- aptuveni tā, gandrīz tā.
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš - -- saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi - -- (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
Acis šaudās uz visām pusēm - -- saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Vakara (arī rieta) puse - -- beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
Mūžs iegriežas vakara pusē - -- pienāk vecums.
(Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi - -- krasi mainīt savu nostāju.
Uz labo pusi - -- tā, ka kļūst labāk, uzlabojas.
Uz slikto (retāk ļauno) pusi - -- tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
Medaļas divas puses - -- saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
Medaļas otra puse - -- saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
Stiprā puse - -- jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Vājā puse - -- jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē - -- atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
Pāriet (kā) pusē - -- kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē - -- panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Augļa otrā puse - -- placenta.
Pa pusei - -- daļēji.
Būt (kā) pusē - -- būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
No (kā) puses - -- a) Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība. b) Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
No vienas puses, no otras puses - -- lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
Gaišās (retāk saules) puses - -- labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības.
Ēnas (retāk tumšās) puses - -- nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); trūkumi.
No dieva puses! sar. - -- izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'puse' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Įrašas
Paaiškinimas	<table class="b-n"><td width="100%" colspan="2" height="100%" valign="top"> <br><big><b>pūse</b></big> <small>dsk.</small> <small>ģen.</small> -šu, <small>s.</small><ol><li>Viena no divām (priekšmeta, lieluma) vienādām daļām.<i> P. maizes klaipa. P. no atvaļinājuma. Saņemt pusi algas avansā. Uz pusēm </i> -- divās vienādās daļās.<i> Uz pusi mazāk </i> -- par 50 procentiem mazāk.<li>Viena no pretējām vai dažāda virz. un novietojuma daļām.<i> Lielākā, mazākā p. Līdz pusei atvērti vārti. Pārgrieztā audekla puses bija nevienādas. Noiet pusei ceļa kājām. </i><li>Viena no divām vienādām veselā (lieluma) daļām.<i> Trīs un p. Septiņi ar pusi. P. un p. ir viens. Atņemt no desmit divi un vienu pusi. </i><li>Viena no pretējām vai dažāda virziena un novietojuma daļām, virsmām (piem., priekšmetā telpā).<i> Kažoka vilnainā p. Apgriezt svārkus uz otru pusi. Labā (ārējā) un kreisā (iekšējā) drēbes, apģērba p. Māja ielas viņā pusē. Stāv katrs savā pusē slieksnim. Skatīties otrā pusē piem., otrā lappusē. Mājas dienvidu p. </i><li>Dalībnieks vai dalībnieks (piem., strīdā, cīņā, sacensībā, tiesas procesā), kas vēršas pret citiem vai kam ir atšķirīgi uzskati, intereses nekā citiem.<i> Puses civilprocesā. Kurā pusē tu cīnīsies? Uzklausīt abas puses. Pretinieku pusē bija pārsvars. </i><li>Virziens.<i> Uz kuru pusi jāiet? Pagriezties uz labo pusi. Logi ir saules pusē. </i><li>Aptuvens (diennakts, gada) laika posms.<i> Piezvanīt rīta pusē. Diena jau vakara pusē, iet uz vakara pusi. Sākt darbu rudens pusē. </i><li>Daļa, elementu grupa (piem., jautājumā, problēmā); aspekts.<i> Šim jautājumam ir vairākas puses. Pārrunāt lietas neskaidro pusi. </i><li>Apvidus apgabals.<i> Dzimtā p. Nonākt svešā pusē. </i><li>Līdz vidum. <small>lok.</small> pusē; <small>apst.</small> nozīmē.<i> Stunda vēl nebija pusē, kad ienāca direktors. Ar darbu viņš nebija vēl ne pusē. </i><li>Nepilnīgi veiktā, nepabeigtā stāvoklī.<i> Pamest darbu pusē. Apstāties ar rakstīšanu pusē. </i></ol>Frazeoloģismi:<ul type=SQUARE><li>Pa pusei <small>apst.</small> nozīmē -- daļēji, puslīdz.<li>Griezt kažoku uz otru pusi -- mainīt savus uzskatus, savu pārliecību.<li>\|Ej vai\| uz visām četrām debess pusēm -- kurp vēlies, uz kuru pusi gribi; vienalga uz kurieni.<li>Ne uz to pusi (ne) -- saka, noliedzot kāda apgalvojuma pareizību.<li>Iet uz labo (arī slikto) pusi -- saka, kad sākusies uzlabošanās (pasliktināšanās).<li>No vienas puses..., no otras puses... -- no viena viedokļa.., no otra viedokļa...<i> No vienas puses tas būtu vēlams, no otras puses - radītu neērtības. </i><li>Stiprā p. -- kādas sevišķas spējas, dotības, kas kādam piemīt.<li>Ēnas puses -- nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.<i> Rakstura ēnas puses. </i><li>Ar dievu uz pusēm <small>sar.</small> -- ne visai labi, viduvēji.<li>No dieva puses <small>sar.</small> -- lieto, lai sevišķi uzvērtu teikto, atrunājot kādu no kādas rīcības.<i> No dieva puses, to nedariet! </i><li>\|Mana, tava, viņa utt.\| otrā p. sar. -- vīrs vai sieva.</ul><br><big><b>pūse</b></big> -es, <small>dsk.</small> <small>ģen.</small> -šu, <small>s.</small><ol><li>Viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais.<i> Uz pusi - </i> -- divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).<i> Uz pusēm - </i> -- divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.<i> Otrā puse </i> <small>sar.</small> - -- vīrs, arī sieva. // Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām.<i> Pirmā puse - </i> -- daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.<i> Otrā puse - </i> -- daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.<i> Līdz pusei - </i> -- a) Līdz (kā) vidum, vidusdaļai, b) Līdz viduklim, jostasvietai.<i> Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) - </i> -- daļa, kas pārsniedz pusi.<i> Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) - </i> -- daļa, kas ir mazāka par pusi. // Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.<li>Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām. // Viena no divviru loga, divviru durvju vai vārtu, veramajām daļām.<li>Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā. savienojumā ar apzīmētāju.<i> Sētas puse - </i> -- celtnes aizmugure; celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms. // Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība. // Telpas daļa, kurā atrodas ar apzīmētāju nosauktais priekšmets.<li>Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šis teritorijas, telpas) centra. savienojumā ar apzīmētāju. // Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai). // Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei)/ arī malas, krasta tuvākā apkārtne.<li>Savienojumā "debess puse": debespuse. // Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi.<i> Rīta (arī rītu) puse - </i> -- austrumi.<i> Vakara (arī vakaru, rieta) puse - </i> -- rietumi.<li>Virziens (darbībai, kustībai). savienojumā ar apzīmētāju. // Parasti savienojumos "uz labo pusi", "uz kreiso pusi": viens no diviem pretējiem virzieniem no (kā) centra.<li>Apvidus, novads. savienojumā ar apzīmētāju.<i> Dzimtā puse - </i> -- dzimtā vieta.<li>Savienojumā ar gadalaika nosaukumu: attiecīgais gadalaiks, tā sākums. // Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.<li>Viena no (kāda priekšmeta) virsmām.<i> Labā puse - </i> -- virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).<i> Kreisā puse - </i> -- apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).<li>Sastāvdaļa, elements (piemēram, kādā sistēmā). // Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.<i> No (kādas) puses parādīt, aplūkot </i> u. tml. - -- no kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml. // Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).<i> (Pa)rādīt (ko) no labās puses - </i> -- izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.<i> (Pa)rādīt (ko) no sliktās puses - </i> -- izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.<li>Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai. // Valsts vai valstu grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīta citai valstij vai valstu grupai. // Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā. <small>jur.</small><li>Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu. <small>lok.</small>: pusē, <small>apst.</small> nozīmē; parasti savienojumā ar verba "būt" formām. // Savienojumā ar skait.: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.<li>Daļēji. <small>lok.</small>: pusē, <small>apst.</small> .nozīmē; <small>novec.</small></ol>Frazeoloģismi:<ul type=SQUARE><li>Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) - -- panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.<li>Rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) sar. - -- ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.<li>Ar badu uz pusēm sar. - -- nabadzīgi, trūcīgi.<li>Ar dievu uz pusēm sar. - -- samērā slikti, kaut kā.<li>Mūžs iegriezies otrā pusē - -- saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.<li>Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) - -- visos virzienos; kurā virzienā grib, kur patīk, kur vēlas.<li>Ne (arī nav) uz to pusi - -- it nemaz; ne mazākā mērā.<li>Uz to pusi - -- aptuveni tā, gandrīz tā.<li>No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš - -- saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).<li>(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi - -- (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.<li>Acis šaudās uz visām pusēm - -- saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.<li>Vakara (arī rieta) puse - -- beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).<li>Mūžs iegriežas vakara pusē - -- pienāk vecums.<li>(Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi - -- krasi mainīt savu nostāju.<li>Uz labo pusi - -- tā, ka kļūst labāk, uzlabojas.<li>Uz slikto (retāk ļauno) pusi - -- tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.<li>Medaļas divas puses - -- saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.<li>Medaļas otra puse - -- saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.<li>Stiprā puse - -- jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.<li>Vājā puse - -- jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.<li>Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē - -- atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.<li>Pāriet (kā) pusē - -- kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.<li>Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē - -- panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.<li>Augļa otrā puse - -- placenta.<li>Pa pusei - -- daļēji.<li>Būt (kā) pusē - -- būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).<li>No (kā) puses - -- a) Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība. b) Lieto, lai noradītu radniecības līniju.<li>No vienas puses, no otras puses - -- lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.<li>Gaišās (retāk saules) puses - -- labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības.<li>Ēnas (retāk tumšās) puses - -- nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); trūkumi.<li>No dieva puses! sar. - -- izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.</ul> </td></table>

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.