diena


diena s.
  1. Laika posms no saules lēkta līdz rietam. D. aust. Saulaina vasaras d. Dienas garums. To visu var padarīt pa dienu. Strādāt visu dienu. Atbraukt divos dienā. Augu (cauru) dienu. Augām (caurām) dienām. Tas var notikt kuru katru dienu. Atnāciet citu dienu! Ir jau liela d. -- ir jau ļoti gaišs, saule jau uzlēkusi. Kā d. pret nakti -- saka par lielu atšķirību. Polārā d. -- laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
  2. Noteikti nenorobežots laika posms no priekš - līdz pēcpusdienai. Nenāc no rīta, bet dienā! Dienas izrāde. Dienas maiņa.
  3. Diennakts. Paziņot dienu iepriekš. Tas ir dažu dienu jautājums. Dienām ilgs brauciens. Šajās dienās -- tuvākajās dienās, drīz; iepriekšējās dienās, pavisam nesen. Jautājumu izlems šajās dienās. Apspriede notika šajās dienās. Dienas avīze, prese (iznāk katru dienu). Dienas norma -- norma vienai dienai. Dienas alga -- alga, ko aprēķina pēc nostrādāto dienu skaita.
  4. Ar kādiem apstākļiem saistīts nenoteikts laika posms diennakts robežās; kalendāra datums. Atpūtas d. Darba dienas un svinamās dienas. Sanitārā d. Meža un dārzu dienas -- laika posms pavasarī un rudenī, kad organizēti apkopj un stāda kokus un krūmus. Putnu dienas -- laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu aizsardzības veicināšanai. Mēneša pirmā d. Sūtījuma saņemšanas d. Atvērto durvju d.
  5. Ilgāks laika posms, periods; arī dzīve. dsk. Cīņu dienas. Seno dienu notikumi. Vieglas, grūtas, sūras dienas. Baltas dienas -- laimīgas dzīves laiks. Nebaltas dienas -- grūts dzīves posms, grūts laiks. Glabāt ko nebaltām dienām. Mūsu dienās -- laikā, kurā mēs dzīvojam. Līdz mūsu dienām.
Frazeoloģismi:
  • No mazām (arī bērnu) dienām -- no agras bērnības.
  • No jaunām dienām -- no jaunības.
  • No dienas dienā -- ar katru dienu. Kļūt vārgākam no dienas dienā.
  • Dienu no dienas; arī Dienu dienā -- katru dienu, diendienā. Dienu no dienas darīt vienu un to pašu.
  • Dienu mūžu; arī Mūžu dienu novec. -- vienmēr, pastāvīgi.
  • Dienu un nakti; arī Dienām un naktīm -- visu laiku nepārtraukti.
  • Līdz šai baltai dienai -- līdz šim laikam, līdz šodienai.
  • Vēl šo baltu dienu -- vēl tagad.
  • Dzīvot zaļu dienu (arī zaļas dienas) -- dzīvot bezrūpīgi, labos apstākļos.
  • Jo dienas, jo (lielāks, mazāks, vairāk, mazāk u.tml.) -- ar katru dienu (lielāks, mazāks, vairāk, mazāk u.tml.).
  • Vienas dienas saimnieks -- slikts, bezrūpīgs saimnieks, kas nedomā par nākotni.
  • Dzīvot vienai dienai -- dzīvot, darboties, nedomājot par nākotni.
  • Ieraudzīt dienas gaismu -- piedzimt; -- parādīties, tikt publicētam (par kādu iespieddarbu).
  • Gaišā dienas laikā sar. -- dienā un atklāti, visiem redzot.
  • Dienas kārtība sar. -- (sanāksmē, sēdē) apspriežamie jautājumi; to saraksts; darba gaita.
  • Būt dienas kārtībā -- būt aktuālam.
  • Garā d. sar. -- saka par cilvēku, kas visu dara ļoti lēni, garlaicīgi.
  • Suņa dienas (arī suņu) novec., sar. -- skolu brīvdienas.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'diena' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Baby Hazel Games
x