tiesības
tiesības -u, vsk. tiesība, -as, s.- Valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem. jur. Cilvēka tiesības - -- tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem; cilvēktiesības. Tiesību zinātne - -- zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
- Tradīciju, morāles normu nodrošināta iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties, eksistēt).
Frazeoloģismi:- Pirmdzimtības tiesības - -- tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības mantojuma saņemšanā.
- Pirmdzimtās tiesības novec. - -- pirmdzimtības tiesības.
- Pirmās nakts tiesības vēst. - -- muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Ar pilnām (arī pilnīgām, arī visām) tiesībām - -- pilnīgi pamatoti, likumīgi.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tiesibas' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.