izturēšanās
"Izturēšanās" nozīme:
Tas ir darbības vārds no "izturēties", kas apzīmē uzvedību, rīcību vai attieksmi noteiktā situācijā, īpaši attiecībā pret citiem cilvēkiem, apstākļiem vai izaicinājumiem.
Īsumā:
Tas ir tas, kā cilvēks rīkojas, reaģē vai parāda sevi — piemēram, klusi, drosmīgi, pieklājīgi, nepieklājīgi utt.
Piemēri:
1. Priekšnieka izturēšanās bija ļoti profesionāla, viņš klausījās un atbildēja ar cieņu.
(Uzvedība/profesionālā attieksme)
2. Bērna izturēšanās skolā ir uzlabojusies — viņš vairs nekliedz un sadarbojas.
(Uzvedība/uzturēšanās noteiktā vidē)
3. Viņa izturēšanās krīzes situācijā bija mierīga un pārdomāta.
(Rīcība/reaģēšana sarežģītos apstākļos)
4. Neuzmanīga izturēšanās satiksmē var izraisīt negadījumus.
(Neatbildīga rīcība/uzvedība)
Sinonīmi: uzvedība, rīcība, attieksme, manieres, stāvoklis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.