klusi


klusi klusu, klusām, apst.(1 - 3, 5)Sk. kluss


kluss īp.
  1. Tāds, kas ir vāji dzirdams; neintensīvs (par skaņu); tāds, kas rada vāji dzirdamas skaņas. Klusa balss. Klusa mūzika. Atskanēja klusi soļi. Klusi čuksti. Skaņas kļūst aizvien klusākas. Klusu runāt, klauvēt.
  2. Tāds (laiks), kad nav dzirdamas stipras skaņas; tāds, kurā nav dzirdamas stipras skaņas. K. vakars, klusa nakts. K. stūrītis. Klusa iela. Apkārt viss klusu. K. kā kapā -- ļoti kluss.
  3. Tāds, kas klusē, mēdz klusēt; tāds, kas maz runā, maz trokšņo. K. cilvēks, bērns. Viņš sēdēja pavisam k. Klusa ģimene. Klusi dzīvot (neuzkrītoši, vientuļi, nepiedaloties sabiedriskā dzīvē). K. kā pelīte -- tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo. K. kā kaps sar. -- tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs. Ciest klusu -- neatbildēt, neteikt neko. Stāvēt klusu; stāvēt klusam -- klusēt.
  4. Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām, rosību, drūzmu u. tml. K. ezers. Klusa pilsēta. Klusie ūdeņi ir dziļi folkl.
  5. Apslēpts, klaji nepausts; tāds, ko citi nemana, neievēro. Klusas cerības. Klusa vēlēšanās. Klusas skumjas. Klusa mīlestība. Klusi (klusu) priecāties par ko. Pa kluso -- slepeni, citiem nezinot. Izdarīt ko pa kluso.
Frazeoloģismi:
  • Klusā stunda -- noteikta pēcpusdienas atpūta, kas parasti miegā ilgst vienu stundu (piem., bērnudārzos, slimnīcās, sanatorijās).
  • Klusā daba -- tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piem., ziedus, augļus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs.
Atvasinājumi:
  • klusiņām apst.
  • klusītēm apst.
  • klusītiņām [klu'sītiņām] apst.
  • klusums v. (sk. alfabēta kārtā).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klusi' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2019 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi