mierīgi


mierīgi apst. (izņemot 1).Sk. mierīgs


mierīgs īp.
  1. Psihiski līdzsvarots, nosvērts, savaldīgs. M. cilvēks. M. raksturs.
  2. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. M. prāts. Mierīga balss. Iet mierīgā gaitā. Mierīgi izturēties.
  3. Tāds, kas nav saistīts ar uztraukumiem, steigu, nemieru u.tml.; tāds, kurā nav trokšņu, traucējumu u.tml.; kluss, netraucēts. M. darbs. Mierīga dzīve. M. vakars. Mierīga atpūta. Pie upes bija klusi un mierīgi.
  4. Tāds, kas nav iesaistījies (vai iesaistīts) strīdos, karos, militāros pasākumos; Tāds, kas pamatojas uz šādām attiecībām. Mierīgie iedzīvotāji. Valstu mierīga līdzāspastāvēšana.
  5. Tāds, kas nav spilgts, satraucošs. Mierīgi krāsu toņi.
    Atvasinājumi:
    • mierīgums v.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'mierigi' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x