mierīgi
mierīgi apst. (izņemot 1).Sk. mierīgs
mierīgs īp.- Psihiski līdzsvarots, nosvērts, savaldīgs. M. cilvēks. M. raksturs.
- Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. M. prāts. Mierīga balss. Iet mierīgā gaitā. Mierīgi izturēties.
- Tāds, kas nav saistīts ar uztraukumiem, steigu, nemieru u.tml.; tāds, kurā nav trokšņu, traucējumu u.tml.; kluss, netraucēts. M. darbs. Mierīga dzīve. M. vakars. Mierīga atpūta. Pie upes bija klusi un mierīgi.
- Tāds, kas nav iesaistījies (vai iesaistīts) strīdos, karos, militāros pasākumos; Tāds, kas pamatojas uz šādām attiecībām. Mierīgie iedzīvotāji. Valstu mierīga līdzāspastāvēšana.
- Tāds, kas nav spilgts, satraucošs. Mierīgi krāsu toņi.
Atvasinājumi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'mierigi' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.