tiesa
tiesa s.- Kāds daudzums, daļa, gabals; daļa, kas kādam pienākas. Lielākā tiesa ābolu. Arī viņš tur savu tiesu vainīgs. Nopelnīt maizes tiesu. Viņš ir galvas tiesu lielāks. Lielāko tiesu. -- galvenokārt. Laba tiesa. -- diezgan daudz. Laba tiesa ābolu nobira. Labu tiesu tālāk. Tā ir mana tiesa. Sava tiesa tika katram. Vēders prasa savu tiesu.
Frazeoloģismi:- Lauvas tiesa. -- lielākā daļa no kā (ko kāds dabū, ko sadalot).
- Ne par mata tiesu -- ne drusku, necik. Viņš nebija pārkāpis robežu ne par mata tiesu.
- Par mata tiesu -- ļoti tuvu (kam).
- Par galvas tiesu -- par galvas garumu (lielāks, mazāks augumā); -- daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
- Strādāt par vēdera tiesu -- strādāt, par algu saņemot tikai uzturu.
tiesa s.- Valsts orgāns, kas izšķir pilsoņu strīdus un izskata krimināllietas; tiesnešu kolektīvs, tie, kas tiesā. Augstākā tiesa. Tautas tiesa. Tiesas spriedums. Tiesas izmeklētājs. Nodot lietu tiesai.
- Šī orgāna vadītais process, tiesāšana. Tiesas sēde. Tiesas prāva. Tiesas diena. Spriest tiesu.
- Patiesība, taisnība. Tas tiešām ir tiesa. Tiesa, laika vēl diezgan. Kas tiesa, tas tiesa. apst.: No tiesas -- Pa īstam, nopietni. Vai tu no tiesas noskaities? No visas tiesas.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tiesa' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.