tiesa


tiesa s.
  1. Kāds daudzums, daļa, gabals; daļa, kas kādam pienākas. Lielākā tiesa ābolu. Arī viņš tur savu tiesu vainīgs. Nopelnīt maizes tiesu. Viņš ir galvas tiesu lielāks. Lielāko tiesu. -- galvenokārt. Laba tiesa. -- diezgan daudz. Laba tiesa ābolu nobira. Labu tiesu tālāk. Tā ir mana tiesa. Sava tiesa tika katram. Vēders prasa savu tiesu.
Frazeoloģismi:
  • Lauvas tiesa. -- lielākā daļa no kā (ko kāds dabū, ko sadalot).
  • Ne par mata tiesu -- ne drusku, necik. Viņš nebija pārkāpis robežu ne par mata tiesu.
  • Par mata tiesu -- ļoti tuvu (kam).
  • Par galvas tiesu -- par galvas garumu (lielāks, mazāks augumā); -- daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
  • Strādāt par vēdera tiesu -- strādāt, par algu saņemot tikai uzturu.

tiesa s.
  1. Valsts orgāns, kas izšķir pilsoņu strīdus un izskata krimināllietas; tiesnešu kolektīvs, tie, kas tiesā. Augstākā tiesa. Tautas tiesa. Tiesas spriedums. Tiesas izmeklētājs. Nodot lietu tiesai.
  2. Šī orgāna vadītais process, tiesāšana. Tiesas sēde. Tiesas prāva. Tiesas diena. Spriest tiesu.
  3. Patiesība, taisnība. Tas tiešām ir tiesa. Tiesa, laika vēl diezgan. Kas tiesa, tas tiesa. apst.: No tiesas -- Pa īstam, nopietni. Vai tu no tiesas noskaities? No visas tiesas.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tiesa' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2024 www.vardnica.lv
    Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
    x