"Patiesība" nozīme īsumā:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē saskaņu ar realitāti, faktiem vai objektīvu atbilstību. Patiesība ir tā, kas ir reāli noticis, eksistē vai atbilst pierādījumiem un loģikai, nevis tiek iztēlota vai deformēta.
Piemēri lietojumā:
1. Faktiska atbilstība:
"Viņš stāstīja notikumu tieši tā, kā tas bija – tā bija tīra patiesība."
(Apraksts atbilst realitātei.)
2. Morāls/principiāls konteksts:
"Patiesības pateikšana dažreiz ir grūta, bet tā ir godīga izvēle."
(Pretstatā meliem vai pussaldiem.)
3. Zinātnisks/filozofisks konteksts:
"Zinātnes mērķis ir atklāt dabas patiesības."
(Objektivi pierādāmi likumi vai principi.)
Saistītie jēdzieni:
- Patiesība bieži tiek pretstatīta melošanai, kļūdai, iztēlei vai ilūzijai.
- Dažreiz lietots arī reliģiskā kontekstā (piemēram, "garīga patiesība").
Īss atgādinājums:
"Patiesība" = tas, kas ir, nevis tas, ko vēlamies vai iedomājamies.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.