vainīgs
vainīgs īp.- Tāds, kas nodarījis ko sliktu, kādu pārkāpumu; tāds, kura dēļ radies kāds sliktums, radušies kādi sarežģījumi. Viņš ir vainīgs, ka darbu nevarēja laikā pabeigt. Vainīgs sava drauga nelaimē. Tiesa atzina viņu par vainīgu . Kas vainīgs, tas bailīgs.
- Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Vainīgi smaidīt.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vainigs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.