panteisms
Panteisms (no grieķu: πᾶν (pan) — 'viss' un θεός (theos) — 'dievs') ir reliģiski-filozofisks uzskats, ka Dievs un Visums ir viens un tas pats. Citiem vārdiem, visa daba, kosmoss vai realitāte ir Dieva izpausme vai Dievs pats. Panteismā nav personiska, atsevišķa dievība, kas stāv ārpus pasaules — dievišķais ir iekļauts visā esošajā.
Īss definīcijas formulējums:
Dievs = Daba / Visums.
Piemēri panteisma izpausmēm:
1. Baruhs Spinoza (17. gs.) — viens no slavenākajiem panteisma pārstāvjiem. Viņš uzskatīja, ka Dievs ir nedalāma, bezgalīga substancija, kas izpaužas caur dabas likumiem un visām lietām. Viņš teica: "Viss, kas ir, ir Dievā."
2. Senās ķīniešu daoisma filozofija — Dao (Ceļš) tiek uzskatīts par visaptverošu, dabisku kosmisko principu, kas ieskauj un izpaužas visā dabā. Dao nav personisks dievs, bet gan dievišķā būtība, kas iekļauta visā.
3. Romainu Rolāna (franču rakstnieka) vārdi:
"Dievs ir viss, kas ir. Viņš ir koks, viņš ir akmens, viņš ir cilvēks, viņšš ir dzīvnieks. Viņš ir viss."
4. Dabiskā reliģiozitāte un dažas indiešu tradīcijas — piemēram, advaita vedānta hinduismā, kurā visa realitāte (Brahman) ir vienota un visu ieskaujoša.
5. Mūsdienu ekoloģiskā doma — daži dabas cienītāji un dziļās ekoloģijas atbalstītāji redz dievišķo Zemes dzīvībā un ekosistēmās, nevis ārpus tās.
Atšķirība no citiem jēdzieniem:
- Panteisms (Dievs ir viss).
- Panenteisms (Dievs iekļauj visu, bet ir arī vairāk nekā visums).
- Teisms (Dievs ir atsevišķs no radības).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.