dievs
"Dievs" latviešu valodā nozīmē augstākā būtne, radītājs un valdnieks visumā, ko cilvēki pielūdz dažādās reliģijās. Tas ir vispārējs termins, kas attiecas uz monoteistisko (vienu) vai politeistisko (vairāku) dievību kontekstā.
Galvenās nozīmes:
1. Kristietībā — viens Dievs (Trīsvienība: Tēvs, Dēls un Svētais Gars).
2. Senajā latviešu mitoloģijā — augstākais dievs, debesu valdnieks (piemēram, Dievs kā debesu tēvs).
3. Vispārīgi — jebkuras reliģijas augstākā vara/virsbūtne.
Piemēri teikumos:
1. Kristietībā:
"Dievs radīja pasauli."
"Mēs lūdzam Dievu par palīdzību."
2. Senajās ticībās:
"Senlatvieši uzskatīja, ka Dievs valda pār zibens un vētru."
"Mītos Dievs bieži tika attēlots kā gudrs vectēvs."
3. Vispārīgi reliģiskā kontekstā:
"Katrs cilvēks var ticēt savam Dievam."
"Viņš meklē atbildes pie Dieva."
Skaidrojums īsumā:
Vārds "Dievs" latviešu valodā apzīmē augstāko, svēto būtni, ko pielūdz, un tā nozīme mainās atkarībā no reliģiskā konteksta. Tas var būt gan personisks radītājs (kā kristietībā), gan daudzskaitlīgs dievu pulks (kā senajās ticībās).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.