vectēvs
"Vectēvs" nozīme:
Tas ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tēva tēvu jeb mātes tēvu — tas ir, jebkuru no abiem vecākiem vecvecākiem (vectēvu var būt gan pusaudža, gan pieaugušā vecumā, bet vienmēr ir vecāks par personu, kuras vectēvs viņš ir). Vārds ir sastāvēts no "vecs" (šajā gadījumā — vecāka paaudze) un "tēvs".
Piemēri lietojumā:
1. Ģimenes kontekstā:
"Mans vectēvs stāsta interesantus stāstus par savu jaunību."
(Šeit "vectēvs" var būt gan mātes, gan tēva tēvs.)
2. Atsauce uz divām paaudzēm:
"Bērni bieži apmeklē vectēvu laukos."
(Parasti runājot par vienu konkrētu vectēvu.)
3. Ģimenes saistību skaidrojumā:
"Mātes vectēvs ir mana vecmāmiņas vīrs."
(Precizē, par kuru vectēvu ir runa.)
Sinonīmi:
- Vecāktēvs (retāk lietots, bet ar tādu pašu nozīmi).
- Senču paaudzes tēvs (aprakstoši).
Piezīme:
Latviešu valodā "vectēvs" nav saistīts ar vecumu kā fizisku īpašību, bet gan ar ģimenes lomu. Ja nepieciešams norādīt, vai tas ir mātes vai tēva tēvs, lieto precizējumus: "mātes vectēvs" vai "tēva vectēvs".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.