ticēt


ticēt ticu, tici, tic, pag. ticēju, pārej. un nepārej.
  1. Pieņemt ko par patiesu, īstenībai atbilstošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko). Maz ticams, ka viņš tā būtu rīkojies. Tam nevar ticēt. Ticēt solījumiem. Neticēt dievam, liktenim, pārdabiskiem spēkiem. Viņam nevar ticēt. Ticēt cilvēkam, jaunatnei, sev. Ticēt saviem spēkiem.
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'ticet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2019 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi