"Valdnieks" latviešu valodā nozīmē valdītājs, monarhs, kāds, kas valda (piemēram, karalis, imperators, princis u.c.). Tas apzīmē personu, kurai ir augstākā vara noteiktā teritorijā vai grupā, bieži vien mantojuma vai likuma ceļā.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaikos katras zemes valdniekam bija absolūta vara pār saviem pavalstniekiem."
2. Allegoriska/paraboliska lietojuma:
"Nauda daudziem kļūst par slēptu valdnieku, kas nosaka viņu rīcību."
3. Mūsdienu konteksts (pārnestā nozīmē):
"Viņš jūtas kā valdnieks savā jaunajā birojā, kur visi paklausa viņa pavēlēm."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no darbības vārda "valdīt" (ar piedēkli -nieks), kas norāda uz personas, kas veic šo darbību. Līdzīgi veidoti vārdi: darbinieks, braucējs, domātājs.
Sinonīmi:
Valdītājs, monarhs, karalis, imperators, princis, dominators (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.