imperators

"Imperators" (latīņu: imperātor) sākotnēji nozīmēja augstāko militāro komandieri Senajā Romā (īpaši triumfa laikā), bet vēlāk kļuva par valdnieka titulu, līdzvērtīgu "imperatoram" vai "ķeizaram".

Īsa nozīme:
Valdnieks ar augstāko varu, īpaši Senās Romas un vēlāko impēriju vadītājs.

Piemēri:

1. Vēsturiski:
"Gaijs Jūlijs Cēzars tika pasludināts par imperatoru pēc militāriem panākumiem."
"Pirmais Romas imperators bija Oktaviāns Augusts."

2. Mūsdienu lietojums (metaforiski):
"Viņš uzvedās kā nelielā biroja imperators, izsludinādams noteikumus bez diskusijām."
"Šis uzņēmums ir patērētāju elektronikas imperators."

Papildus informācija:
Latviešu valodā vārds "imperators" bieži tiek lietots kā sinonīms vārdam "ķeizars", lai gan "ķeizars" vairāk saistās ar Vāciju/Krieviju, bet "imperators" ar Romas tradīciju.
Dažreiz lietots arī pārnestā nozīmē – par cilvēku, kurš uzskata sevi par neierobežotu varas nesēju noteiktā jomā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Imperators" (latīņu: imperātor) sākotnēji nozīmēja augstāko militāro komandieri Senajā Romā (īpaši triumfa laikā), bet vēlāk kļuva par valdnieka titulu, līdzvērtīgu "imperatoram" vai "ķeizaram". Īsa nozīme: Valdnieks ar augstāko varu, īpaši Senās Romas un vēlāko impēriju vadītājs. Piemēri: 1. Vēsturiski: "Gaijs Jūlijs Cēzars tika pasludināts par imperatoru pēc militāriem panākumiem." "Pirmais Romas imperators bija Oktaviāns Augusts." 2. Mūsdienu lietojums (metaforiski): "Viņš uzvedās kā nelielā biroja imperators, izsludinādams noteikumus bez diskusijām." "Šis uzņēmums ir patērētāju elektronikas imperators." Papildus informācija: Latviešu valodā vārds "imperators" bieži tiek lietots kā sinonīms vārdam "ķeizars", lai gan "ķeizars" vairāk saistās ar Vāciju/Krieviju, bet "imperators" ar Romas tradīciju. Dažreiz lietots arī pārnestā nozīmē – par cilvēku, kurš uzskata sevi par neierobežotu varas nesēju noteiktā jomā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.