dievība
"Dievība" nozīme:
Tas ir abstrakts, vispārīgs termins, kas apzīmē dievu būtību, dabu vai kvalitāti — tas, kas padara kaut ko par dievu. Var attiekties uz:
1. Dieva dabu (piemēram, mūžīgums, visvarenība).
2. Kolektīvu dievu kopumu (kā panteons).
3. Kādu konkrētu dievu personību.
Piemēri:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Kristietībā Trīsvienība — Tēvs, Dēls un Svētais Gars — ir viena dievība."
(Šeit "dievība" nozīmē dievišķā būtība, kas apvieno trīs personas.)
2. Senajās mitoloģijās:
"Senajā Grieķijā Zeusam, Atēnai un Apollonam piemita nemirstība — kopīga viņu dievības pazīme."
(Runa ir par dievu raksturīgo kvalitāti.)
3. Allegoriskā lietojumā:
"Mākslinieks pielūdz skaistumu kā augstāko dievību."
(Metaforiski par kaut ko, ko cilvēks godina kā absolūtu.)
Īsumā:
"Dievība" — dievišķā būtība vai raksturs; var nozīmēt gan konkrētu dievu, gan abstraktu dievišķību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.