būtība
Būtība nozīmē:
- Pamatā esošo raksturu vai galveno īpašību, kas padara kaut ko to, kas tas ir.
- Būtība bieži attiecas uz kodolu, pamatprincipu vai visbūtiskāko daļu.
Piemēri:
1. Filozofijā:
"Cilvēka būtība ir domāšana."
(Domāšana tiek uzskatīta par cilvēka pamatraksturu.)
2. Ikdienā:
"Viņa runas būtība bija vienkārša: svarīgi ir uzticēties viens otram."
(Galvenā domu kodols vai jēga.)
3. Zinātnē:
"Ūdens būtība ir H₂O molekula."
(Pamatā esošā struktūra, kas nosaka vielu.)
4. Tēlaini:
"Skaistuma būtība ir vienkāršība."
(Visbūtiskākā īpašība.)
Īsumā: Būtība ir tas, kas nosaka priekšmeta, parādības vai idejas pamatraksturu, atšķirot to no citiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.