mūte


mūte dsk. ģen. mutu, s.
  1. Dobums starp augšējo un apakšējo žokli; šī dobuma ārējā atvere; lūpas, to apveids. Mutes gļotāda. Mutes orgāni. Siekalas saskrien mutē. Izņemt zirgam dzelžus no mutes. Maza m. Plātīt muti. Mutes kaktiņi.
  2. Atvere (iekārtā), ieeja (telpā). Krāsns m. Ambrazūras m. Zivju tīkla m.
  3. Seja. sar. Mazgāt muti. Bērni ar netīrām mutēm.
  4. Skūpsts. novec. Dot mutes. Dabūt mutes.
Frazeoloģismi:
  • Uz mutes -- Ar seju uz leju, uz zemi. Iekrist gultā uz mutes. -- Otrādi, ar vaļējo daļu uz leju un pamatni uz augšu (piem., par traukiem). Uz mutes apgāzta bļoda, laiva.
  • Nepaspēt ne muti atvērt -- nepaspēt ierunāties, ko pateikt.
  • Nedrīkstēt (arī neļaut) (ne) muti plest (arī vērt) vaļā (arī atplest, atvērt) -- nedrīkstēt (neļaut) runāt, izteikt savas domas.
  • Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) -- censties gūt labumu uz cita rēķina; censties ko atņemt.
  • Iet no mutes mutē -- saka par ziņu, kas ātri izplatās mutvārdiem.
  • Sirds kāpj pa muti ārā (arī laukā) -- saka, ja sirds dauzās aiz lielas fiziskas piepūles; -- saka, ja ļoti pārdzīvo (ko), uztraucas (par ko)
  • Ūdens smeļas mutē -- saka, ja kāds nonācis ļoti lielās grūtībās (piem., naudas, laika trūkumā).
  • (Kā) vienās mutē |iesaukties, kliegt, solīties| -- saskanīgā balsī, reizē.
  • M. viņam (arī viņai) īstā vietā sar. -- viņš (viņa) prot pateikt īstā brīdī to, ko vajag.
  • Liela m. (kādam) -- saka, ja (kāds) mēdz runāt pretī, mēdz bravūrīgi runāt.
  • Nav uz mutes kritis -- saka par atjautīgu cilvēku, kas prot veikli atbildēt, runāt.
  • Kā ūdeni mutē ieņēmis -- saka par cilvēku, kas klusē kad vajadzētu runāt.
  • Mutes bajārs iron. -- plātīgs cilvēks, lielībnieks.
  • Nepaspēt ne muti atvērt -- nepaspēt ierunāties, pateikt ko.
  • Dzīvot no rokas mutē -- dzīvot trūcīgi, nabadzīgi, tā ka visa nopelnītā pietiek tikai nepieciešamajai iztikai.
  • Ar gardu muti -- ar labu ēstgribu, baudu (ēst, dzert).
  • Ar atplestu muti; arī Muti atplētis [at'plētis] -- lielā izbrīnā, pārsteigumā.
  • M. paliek vaļā (kādam) -- saka, ja (kāds) ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.
  • Ielikt (arī ieliet) mutē (kādam ko) sar. -- izskaidrot (kādam ko)ļoti elementāri, tā, lai tas bez piepūles varētu saprast un iegaumēt.
  • Ne mutē neņemt sar. -- nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
  • M. līdz ausīm (kādam) sar. -- saka par ļoti platu muti; -- saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
  • Palika, kā uz mutes sists sar. -- saka par kādu, kas pēkšņi apklusis aiz pārsteiguma.
  • Muti dzisināt sar. -- veltīgi runāt. Velti muti dzisināt.
  • M. ciet (kādam) sar. -- saka, ja nav vairāk, ko teikt, ja nezina, ko teikt
  • Turēt muti sar. -- klusēt, nerunāt, arī neizpaust (ko).
  • No tavas mutes dieva ausī sar. -- saka, ja grib, lai notiktu tā, kā otrs teicis.
  • Ar muti (darīt ko) sar. -- lielīties, ka darīs ko, bet nedarīt.
  • Aizbāzt muti vienk. -- neļaut runāt, likt apklust. -- pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
  • Braukt ar muti vienk. -- nevajadzīgi daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
  • Muti ciet! vienk. -- rupji izsaucas, pavēlot apklust, nerunāt.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'mute' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Baby Hazel Games
x