"Mūte" ir lietvārds latviešu valodā, kas apzīmē:
Nozīme:
Dabisks vai mākslīgi izveidots augsnes vai akmeņu izvirzījums (paugurs, kalns, uzkalniņš), kas parasti atrodas ūdenstilpē (piemēram, ezerā, purvā) vai līdzenumā. Vēsturiski "mūte" bieži saistīta ar senkapiem, kur cilvēki apbedīti mākslīgi izveidotā paugurā.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas mūte:
"Ezerā paceļas zaļa mūte, kur ligzdo ūdensputni."
(Salīdzini ar salu vai sēklu ūdenstilpē).
2. Vēsturiska mūte (arheoloģija):
"Mežā redzamas senās mūtes – te senatnē apglabāti varoņi."
(Bieži lietots termins "kapa mūte").
3. Mākslīga mūte:
"Pilsētā uzbūvēja mūti, lai skatītos uz apkārtni."
(Piemēram, skatu vai ainavu noformēšanai).
Sinonīmi: paugurs, kalniņš, uzkalniņš, pilskalns (ja runa par seno pilu vietu).
Interesanti: Vārdam "mūte" ir radniecība ar vācu valodas "Mutte" (izvirzījums) un igauņu "mõtt" (paugurs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.