būdēlis
"Būdēlis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas dzīvo vientuļš, nošķirts no sabiedrības, bieži vien mežā vai attālā vietā, līdzīgi kā "vientuļnieks" vai "klaužu īpašnieks". Vārds nereti nēsā negatīvu nokrāsu — tas var apzīmēt ne tikai vientuļnieku, bet arī neģentu, nepiekoptu vai savrupniecisku personu.
Piemēri:
1. Vientuļnieka nozīmē:
Pēc sievas nāves viņš kļuva par patiesu būdēli un dzīvoja meža būdā.
(Dzīvo vientuļš, prom no cilvēkiem.)
2. Ar negatīvu nokrāsu (neģents, savrupnieks):
Neskaties uz viņu kā uz būdēli — viņš vienkārši izvēlas dzīvot atsevišķi no pilsētas trokšņa.
(Uzsvērta viņa atšķirība no sabiedrības.)
3. Metonīmiski (par atrašanās vietu):
Viņa māja bija kā būdēļa mītne — aizaugusi ar ķērpjiem un nostūrī no ceļa.
(Norāda uz vientuļu, pamestu vietu.)
Sinonīmi: vientuļnieks, klaužnieks, atšķirīgais, savrupnieks.
Antonīmi: sabiedrisks cilvēks, komūnas loceklis.
Vārds cēlies no "būda" (neliela, vienkārša mājokļa mežā) + piedēklis "-ēlis", kas norāda uz personu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.