vientuļnieks
"Vientuļnieks" nozīme:
Cilvēks, kurš dzīvo viens, izvairās no sabiedrības, bieži vien pats ar sevi un maz kontaktējas ar citiem. Tas var būt gan pēc izvēles, gan apstākļu dēļ.
Piemēri:
1. Dzīvesveida piemērs:
"Pēc sievas nāves viņš kļuva par vientuļnieku — vairs neaicināja viesus un reti kur iznāca no mājas."
2. Rakstura piemērs:
"Mūsu jaunais kaimiņš ir īsts vientuļnieks: strādā no mājām, veikalā iet tikai naktī un ar nevienu nerunā."
3. Dabas kontekstā (pārnestā nozīmē):
"Kalna virsotne stāvēja kā vientuļnieks starp tuvākajiem pakalniem."
Sinonīmi: atšķirīgais, noslēgts cilvēks, eremīts (askētis).
Antonīmi: sabiedrisks cilvēks, kompānijas dvēsele.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.