Virsotne nozīmē:
1. Augstākais punkts (fiziski vai abstrakti) – kalna, ēkas, līknes u.c. augstākā daļa.
2. Pilnība, maksimums – kāda procesa, stāvokļa vai attīstības galējais izpausmes pakāpe.
Piemēri:
1. Kalna virsotne bija apklāta ar sniegu.
2. Viņa karjera sasniedza virsotni pēc jaunās atklājuma prezentācijas.
3. Svārstību grafika virsotnes rāda maksimālās vērtības.
Sinonīmi: augšgals, kulminācija, maksimums, zenīts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.