kulminācija

Kulminācija nozīmē:

1. Augstākais punkts, virsotne, maksimums – kāda procesa, attīstības vai intensitātes galējā izpausme.
2. Kultūrā un mākslā – sižeta, notikumu vai emociju galvenais, visintensīvākais moments (piemēram, lugā, romānā, filmā).

Piemēri lietojumam:

1. Mūzikā
Simfonijas kulminācijā orķestris spēlē ar vislielāko spēku un emocionalitāti.

2. Literatūrā
Romāna kulminācijā varonis atklāj slepenību, kas maina visu stāsta gaitu.

3. Dabas parādībās
Vētras kulminācijā pērkons un zibens bija īpaši spēcīgi.

4. Ikdienā
Sarunas kulminācijā abas puses izteica savus galvenos argumentus.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kulminacija' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Kulminācija nozīmē: 1. Augstākais punkts, virsotne, maksimums – kāda procesa, attīstības vai intensitātes galējā izpausme. 2. Kultūrā un mākslā – sižeta, notikumu vai emociju galvenais, visintensīvākais moments (piemēram, lugā, romānā, filmā). Piemēri lietojumam: 1. Mūzikā Simfonijas kulminācijā orķestris spēlē ar vislielāko spēku un emocionalitāti. 2. Literatūrā Romāna kulminācijā varonis atklāj slepenību, kas maina visu stāsta gaitu. 3. Dabas parādībās Vētras kulminācijā pērkons un zibens bija īpaši spēcīgi. 4. Ikdienā Sarunas kulminācijā abas puses izteica savus galvenos argumentus.