pilnība
Pilnība nozīmē:
- Absolūtu pabeigtību, nevainojamību, ideālu veselumu – kad kaut kas ir pilnībā izpildīts, bez trūkumiem vai nepilnībām.
- Visaptverošu esamību, pilnīgu klātbūtni – kad nekas nav izlaists vai trūkst.
Piemēri:
1. Darba kontekstā:
Viņš uzdevumu izpildīja ar pilnību – uzdevums tika paveikts pilnībā, bez kļūdām.
2. Garīgajā vai filozofiskajā nozīmē:
Meklēt garīgu pilnību – tiekties pēc iekšējas harmonijas un pilnveides.
3. Kvalitātes aprakstā:
Šī glezna pārsteidz ar detaļu pilnību – viss ir rūpīgi un precīzi attēlots.
4. Fiziskā veselība:
Pēc atveseļošanās viņš jutās pilnībā – pilnīga labsajūta, bez slimības pazīmēm.
Sinonīmi: ideālums, nevainojamība, pabeigtība, absolūtums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.