pilnība
pilnība s.- Ideāls pozitīvu īpašību kopums; kādas pozitīvas īpašības augstākā pakāpe. Tiekties pēc pilnības. Sasniegt mākslinieciskajā jaunradē pilnību. Faktu atlasē panākta liela p.
Frazeoloģismi:- Kā no pilnības raga -- saka par to, kas ļoti lielā daudzumā, bagātīgi aizvien no jauna parādās, nāk klāt.
- Visā pilnībā -- pilnā mērā; pilnīgi.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pilniba' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.