pilnība


pilnība s.
  1. Ideāls pozitīvu īpašību kopums; kādas pozitīvas īpašības augstākā pakāpe. Tiekties pēc pilnības. Sasniegt mākslinieciskajā jaunradē pilnību. Faktu atlasē panākta liela p.
Frazeoloģismi:
  • Kā no pilnības raga -- saka par to, kas ļoti lielā daudzumā, bagātīgi aizvien no jauna parādās, nāk klāt.
  • Visā pilnībā -- pilnā mērā; pilnīgi.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pilniba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2021 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x