Savrupnieks latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas dzīvo vai uzturas attālā, nošķirtā vietā, vai arī cilvēks, kas izvairās no sabiedrības, dzīvo vientuļi un patstāvīgi.
Īsumā: vientuļnieks, atšķirties, izolēts cilvēks.
Piemēri:
1. Vēsturiski/vietas ziņā:
"Vecais Jānis bija patiesais savrupnieks — viņš dzīvoja meža nomalē, kuršu no pilsētas trokšņa."
2. Sociāli/psiholoģiski:
"Pēc draudzenes nodevības viņa kļuva par savrupnieci, izvairoties no jebkādiem kontaktiem."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Mūsu uzņēmums ir kļuvis par savrupnieku nozarē, strādājot pilnīgi neatkarīgi."
Sinonīmi: vientuļnieks, atšķirties, izolacionists, eremīts.
Antonīmi: sabiedrisks cilvēks, komūnas loceklis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.