vientuļš
vientuļš īp.- Tāds, kam nav ģimenes, tuvinieku, draugu; tāds, kas maz saskaras ar citiem. Vientuļa atraitne. Viņš jūtas gluži vientuļš.
- Tāds, kas paiet, noris vienatnē, bez citiem. Vientuļas vecumdienas. Vientuļa pastaiga. Dzīvot vientuļi. Vientuļi klaiņot pa mežu.
- Savrups; tāds, kas ir attālināts, nošķirts no citiem līdzīgiem. Vientuļa vieta, mājiņa. Vientuļš klajums, vientuļi bērzi.
Atvasinājumi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vientuls' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.