moniste
"Moniste" nozīme:
Moniste ir filozofisks vai reliģisks uzskats, ka viss (visums, realitāte) ir viens pamatprincips, viena būtība vai substancija, no kuras izriet visa daudzveidība. Tas pretstatā dualismam (piemēram, dvēsele un matērija kā atsevišķas būtības) vai pluralismam (daudzas neatkarīgas būtības).
Galvenās idejas:
- Visums ir viendabīga veselība.
- Visas šķietamās atšķirības (piemēram, cilvēks, daba, dievs) ir dažādas vienas un tās pašas realitātes izpausmes.
Piemēri:
1. Filozofijā:
- Baruhs Spinoza uzskatīja, ka Dievs un daba ir viens (Deus sive Natūra) – visa pastāvošā ir viena bezgalīga substancija.
- Senās Indijas Upanišādu doktrīna par Brahman – vienotā absolūtā realitāte, no kuras rodas viss.
2. Reliģijā:
- Hinduisms (advaita vedānta) – individuālā dvēsele (ātman) un universālā būtība (Brahman) ir būtībā viens.
- Dažas panteisma formas (piemēram, stoicismā) – Dievs ir identisks ar visumu.
3. Mūsdienu kontekstā:
- Ekoloģiskā moniste uzskata, ka cilvēki un daba ir neatņemama vienota sistēma.
- Fizikālais monisms – viss, kas pastāv, ir matērija vai enerģija (piemēram, materiālisms).
Īss piemērs teikumā:
"Viņa monistiskā pasaules redzējumā dvēsele un ķermenis nav atdalāmas būtības, bet gan vienas realitātes divas puses."
Monisms bieži tiek lietots arī mazāk filozofiskā nozīmē, apzīmējot vienotību vai centralizāciju (piemēram, "valsts monisms" – vara koncentrēta vienā centrā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.