monisms
Monisms (no grieķu monos — 'viens, vienīgs') ir filozofisks termins, kas apzīmē uzskatu, ka visa realitāte ir balstīta uz vienu pamatprincipu vai substanci. Tas pretstatā dualismam (kas pieņem divas pamatprincipus, piemēram, garu un matēriju) vai pluralismam (vairākas neatkarīgas realitātes).
Galvenās monisma formas:
1. Materiālisms – visa pastāvošā ir matērija vai fiziskas entītijas (piemēram, atoms, enerģija).
Piemērs: Marksisms, kas uzskata, ka ekonomiskās un materiālās apstākļis nosaka sabiedrības attīstību.
2. Ideālisms – visa realitāte ir garīga vai mentāla būtība (doma, apziņa, garš).
Piemērs: Induisms (Adveita vedānta) – visa ir izpausme vienotai absolūtai realitātei (Brahman).
3. Neitrālais monisms – pastāv viena pamatsubstance, kas nav ne matērija, ne garš, bet kaut kas trešs (piemēram, enerģija vai informācija).
Piemērs: Daži mūsdienu fizikas interpretācijas, kas reducē matēriju un apziņu uz vienotu lauka teoriju.
Īss piemērs no ikdienas:
- Materiālistiskā skatījums: "Jūtas kā prieka vai bēdas ir tikai smadzeņu ķīmiskas reakcijas."
- Ideālistiskā skatījums: "Fiziskā pasaule ir mana apziņas projekcija."
Monisms vienkāršo realitātes uztveri, reducējot daudzveidību uz vienotu pamatu, bet bieži saskaras ar problēmām izskaidrojot, kā no viena principa rodas dažādība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.