materiālisms
Materiālisms ir filozofisks virziens, kas uzskata, ka materiālā realitāte (matērija, enerģija, fiziskās parādības) ir primāra un vienīgā pamatā esošā realitāte. Tas noliedz, ka garīgās, garīgās vai ideālās būtnes (piemēram, dvēsele, Dievs, absolūtās idejas) pastāv neatkarīgi no matērijas.
Galvenās idejas:
1. Visums sastāv no matērijas un tās kustības formām.
2. Apziņa (domas, jūtas) ir matērijas (smadzeņu) augstākās organizācijas rezultāts.
3. Visas parādības, ieskaitot sabiedrību un kultūru, ir noteiktas ar materiāliem apstākļiem.
Piemēri:
1. Vēsturiskais materiālisms (marksisms):
Sabiedrības attīstību nosaka materiālie apstākļi – ražošanas līdzekļi un ražošanas attiecības. Piemēram, industriālās revolūcijas radīšana mainīja ne tikai tehnoloģiju, bet arī sociālās klases, politiku un ideoloģijas.
2. Zinātniskais materiālisms:
Psiholoģiskas parādības (piemēram, mīlestība vai depresija) tiek skaidrotas ar bioloģiskiem procesiem smadzenēs (neironu aktivitāte, hormoni), nevis kā "dvēseles noslēpumi".
3. Ikdienas piemērs:
Ja cilvēks izjūt badu, materiālistisks skaidrojums būtu: "Tas ir saistīts ar zemu glikozes līmeni asinīs un gremošanas sistēmas signāliem," nevis "dvēsele alkst pēc barības."
Pretstats: Ideālisms (piemēram, Platona filozofija vai dažas reliģiskās doktrīnas), kas uzskata, ka idejas vai garīgā realitāte ir primāra.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.