"Atoms" (latīņu: atomus, no grieķu: ἄτομος — "nedalāms") ir mazākās vielas sastāvdaļas, kas saglabā ķīmiskā elementa īpašības. Tie ir matērijas pamatvienības, kas sastāv no kodola (protonu un neitronu) un ap to riņķojošiem elektroniem.
Īss skaidrojums:
Atoms ir mazākā daļiņa, kas vēl uzrāda konkrēta ķīmiskā elementa (piemēram, skābekļa, dzelzs, oglekļa) īpašības. Vairāki atomi savienojas, veidojot molekulas.
Piemēri:
1. Ūdeņraža atoms (H) — vienkāršākais atoms: kodolā viens protons, ap to viens elektrons.
2. Oglekļa atoms (C) — dzīvās matērijas pamats, kodolā 6 protoni.
3. Dzelzs atoms (Fe) — metāla atoms ar 26 protoniem kodolā, svarīgs asinīs un rūpniecībā.
4. Zelta atoms (Au) — dārgmetāla atoms ar 79 protoniem, izmantojams elektronikā un rotu darināšanā.
Kontekstā:
- Ķīmijā atomi veido molekulas (piemēram, divi ūdeņraža atomi + viens skābekļa atoms = ūdens molekula: H₂O).
- Fizikā atomus var iedalīt mazākās daļiņās (protonos, neitronos, elektronos).
- Dienas dzīvē visi apkārtējie objekti sastāv no dažādu atomu kombinācijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.