"Natūra" nozīme īsumā:
Tas apzīmē visu dabisko pasauli — gan dzīvo (augi, dzīvnieki, ekosistēmas), gan nedzīvo (kalni, upes, klimats) — kā arī pamatīpašības vai būtību kāda objekta vai parādības.
Piemēri lietojumā:
1. Dabiskā vide:
"Latvijas natūra ir daudzveidīga — meži, purvi un jūras krasts."
"Viņš mīl pastaigāties natūrā, lai atpūstos no pilsētas trokšņa."
2. Būtība vai raksturs:
"Viņa natūra ir laipna un pacietīga."
"Konflikta natūra bija sarežģīta, ne tikai ekonomiska."
3. Kā pretstats mākslīgajam:
"Šie produkti ir izgatavoti no natūras izejvielām, bez ķīmijas piedevām."
"Dzīvniekiem ir svarīgi dzīvot savā natūras vidē."
4. Filozofiskā/vispārinātā nozīmē:
"Natūras likumi ir nemainīgi, piemēram, gravitācija."
"Cilvēka natūra bieži tiek pētīta filozofijā un psiholoģijā."
Īss atgādinājums:
Vārds bieži lietots, lai runātu par dabu kā vidi, bet arī par pamatīpašībām jebkurā jomā (piemēram, "problēmas natūra", "materiāla natūra").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.