kāsus
"Kāsus" (latīņu: casus — "gadījums", "kritiens") ir gramatikas termins, kas apzīmē vārda formu, kas norāda tā sintaktisko lomu teikumā (piemēram, subjekts, objekts, papildinātājs u.c.). Kāsus galvenokārt attiecas uz locījumiem (deklinācijām) — tas parāda, kā lietvārdi, īpašības vārdi, vietniekvārdi vai skaitļa vārdi mainās atkarībā no to funkcijas teikumā.
Piemēri latviešu valodā:
Latviešu valodā ir seši kāsusi:
1. Nominatīvs (kas? ko?) – subjekts:
Skolotāja skaidro mācību.
Bērns skrien.
2. Ģenitīvs (kā? ko?) – piederība/noradījums:
Māja drauga.
Grāmata meitenes.
3. Datīvs (kam? ko?) – adresāts:
Es iedevu zēnam grāmatu.
Viņš palīdz mātei.
4. Akuzatīvs (ko? ko?) – tiešais objekts:
Es redzu sunī.
Viņš lasa grāmatu.
5. Lokatīvs (kur? ko?) – vieta:
Dzīvoju Rīgā.
Grāmata atrodas galdā.
6. Vokatīvs (ak!) – uzruna:
Pēter, nāc šurp!
Meiten, klausies!
Piemēri citās valodās:
- Angļu valoda: Kāsus galvenokārt izpaužas caur vietniekvārdiem (piemēram: he (nominatīvs) → him (datīvs/akuzatīvs)).
- Vācu valoda: 4 kāsusi (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs). Piemēram:
Der Mann (nominatīvs) → den Mann (akuzatīvs).
- Krievu valoda: 6 kāsusi (līdzīgi kā latviešu), piemēram:
книга (grāmata, nominatīvs) → книгу (akuzatīvs).
Īsumā:
Kāsus ir vārda forma, kas norāda uz tā saistībām teikumā (kas dara, kam pieder, ko redz utt.). Tas ir būtisks daudzu valodu gramatikas elements, lai nodrošinātu teikuma skaidrību un loģiku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.