valoda


valoda s.
  1. Zīmju sistēma, ko lieto, lai sazinātos, fiksētu informāciju. Skaņu valoda Žestu valoda.
  2. Skaņu un leksikas gramatisku līdzekļu sistēma, kas ir domu izteikšanas un sazināšanās līdzeklis. Latviešu, krievu, franču valoda. Senās valodas. Runāt vairākās valodās. Valodas struktūra. Dzimtā, mātes valoda. -- Pārn.: Acu valoda -- domu paušana, sazināšanās ar acu izteiksmi.
  3. Īpašs šīs sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi. Literārā valoda. Zinātniskā valoda. Dzejas valoda. Poētiskā valoda.
  4. Runas spēja. Zaudēt, atgūt valodu. Paliku bez valodas. Raustīt valodu - -- stostīties.
  5. Runāšana, domu paušana; runa. sar. Tā ir godīga vīra valoda. Runāt skaidru valodu. Tāda valoda man nepatīk.
  6. Saruna. parasti dsk. valodas; sar. Valodas vedas, nevedas. Uzsākt valodas. Neielaisties ar kādu garākās valodās. Griezt valodu uz citu pusi -- sākt runāt par ko citu; pievērst sarunu citam tematam.
  7. Baumas, tenkas; aprunāšana. dsk.; sar. Par viņu klīst dažādas valodas. Nonākt ļaužu valodās.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'valoda' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi