nominatīvs
Nominatīvs (latīņu: casus nominativus) ir pamata vai nosaukuma locījums, kas parasti norāda teikuma teicēju vai apzīmētāju (to, kas tiek nosaukts, bet neveic darbību).
Īsumā:
Nominatīvs atbild uz jautājumu "Kas? / Kas tas ir?" un norāda vārda pamatformu (tādu, kāda tas ir vārdnīcā).
Piemēri latviešu valodā:
1. Lietvārdi
- "Saule" spīd. (Kas spīd? – Saule)
- "Zēns" lasa grāmatu. (Kas lasa? – Zēns)
2. Apzīmētājs (kopā ar "ir")
- Šis ir "galds". (Kas tas ir? – Galds)
- Viņa ir "skolotāja". (Kas viņa ir? – Skolotāja)
3. Papildinātājs nominatīvā (ar darbības vārdu "kļūt", "tapt", "tikt sauktam")
- Viņš kļuva "inženieris". (Kas viņš kļuva? – Inženieris)
- To sauc "brīnums". (Kas tas tiek saukts? – Brīnums)
Svarīgi:
- Nominatīvs nerada atkarību no pārējiem vārdiem teikumā (atšķirībā no pārējiem locījumiem).
- Tas bieži tiek lietots vārda vārdnīcas formā (piemēram, "kaķis", "roze", "skola").
Atceries: Ja vārds atbild uz "Kas?" un ir teikuma subjekts vai nosaukums, tas, visticamāk, ir nominatīvā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.