zēns
"Zēns" latviešu valodā nozīme:
1. Vīriešu dzimuma bērns vai pusaudzis – parasti līdz aptuveni 18 gadu vecumam.
Piemēri:
- "Kaimiņu zēns spēlējas pagalmā ar bumbu."
- "Viņai ir divi dēli: lielais jau ir pieaugušais, bet mazais vēl ir zēns."
2. Jauns vīrietis (neformāli, reizēm ar maigu vai aizrādījošu nokrāsu).
Piemēri:
- "Tas zēns ir ļoti atbildīgs – jau strādā un palīdz ģimenei."
- "Neej tur viens, tur kādi zēni pulcējas vakaram."
3. Puisis (sarunvalodā, runājot par draugu, partneri vai paziņu).
Piemēri:
- "Mans zēns ieteica šo filmu – tā ir lieliska!"
- "Iepazīsti, šis ir Pēteris – mans zēns no universitātes."
Papildinformācija:
- Dzimte: vīriešu dzimte (līdzīgi kā "puika", "puisis").
- Lietošana: bieži lietots gan ikdienas sarunās, gan literatūrā.
- Sinonīmi: puika, puisēns, puisis, jauneklis (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.