puika
"Puika" latviešu valodā nozīmē zēns vai jauns puišu vecuma zēns.
Vārds bieži lietots, lai apzīmētu bērnu vai pusaudžu vīrieša dzimuma personu, reizēm arī mašīnas, priekšmetus vai dzīvniekus (sarunvalodā).
Piemēri:
1. Vispārīgi:
"Puika spēlējas pagalmā ar bumbu."
"Viņš ir gudrs un strādīgs puika."
2. Sarunvalodā (neformāli, reizēm ar mašīnu, dzīvnieku u.c.):
"Manam auto ir jauns motors – šis puika velk lieliski!" (par mehānismu)
"Suns ir uzticīgs puika." (par dzīvnieku)
3. Salikteņos:
"puikaspēks" – jauniešu enerģija;
"puikastēvs" – vecāks vīrietis, kas uzvedas kā puika.
Sinonīmi: zēns, jaunietis, zēns (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.