puisēns
"Puisēns" latviešu valodā nozīmē jauns puisis, zēns, jauneklis — tas ir, jauns, vēl nepiedzimis vai tikko dzimis vīriešu dzimuma bērns.
Vārds ir novecojis, literārs un mūsdienās lietots reti, galvenokārt dzejā, folklorā vai arhaiskā kontekstā.
Piemēri:
1. Tautasdziesmā:
"Lec, saulīte, agri, agri,
Manam puisēnam par godu!"
(Šeit "puisēns" nozīmē mazs zēns, bērns.)
2. Dzejā (klasiskā literatūrā):
"Mierīgi guļ puisēns zālē,
Vējiņš viņam matus glauda."
(Attēlots jauns zēns dabā.)
3. Arhaisks/poētisks lietojums:
"Kur tad ir mans mazais puisēns?
Vai jau aizgājis spēlēties?"
(Līdzīgi kā "zēns" vai "puika".)
Sinonīmi: puika, zēns, zēns bērns, jauneklis (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: meitene, meitenīte, sievišķīgs bērns.
Vārds "puisēns" nereti atrodams latviešu folkloras tekstos, tautasdziesmās un 19./20. gs. sākuma dzejā, kur tas nes sentimentālu vai maigu nokrāsu. Mūsdienu sarunvalodā to gandrīz neizmanto.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.