locījums
"Locījums" latviešu valodā nozīmē vārda formas izmaiņas atkarībā no tā lietojuma teikumā (piemēram, skaitļa, dzimtes, locījuma u.c.). Tas attiecas uz deklināciju (lietvārdiem, īpašības vārdiem, vietniekvārdiem, skaitļa vārdiem) un konjugāciju (darbības vārdiem).
Īsumā:
Locījums ir vārda gramatiskās formas maiņa, lai izteiktu tā saistību ar citiem vārdiem teikumā.
Piemēri:
1. Lietvārda locījums (deklinācija):
- Nominatīvs (kas?): zēns → zēni
- Ģenitīvs (kā?): zēna → zēnu
- Datīvs (kam?): zēnam → zēniem
- utt.
2. Darbības vārda locījums (konjugācija):
- Es lasu grāmatu.
- Tu lasi grāmatu.
- Viņš lasa grāmatu.
- Mēs lasām grāmatu.
3. Teikuma piemēri ar dažādām locījumā izmainītām formām:
- Skolotāja (nominatīvs) iedeva mājasdarbu (akuzatīvs) skolēniem (datīvs).
- Es (nominatīvs) redzēju viņu (akuzatīvs) parkā (lokatīvs).
Svarīgi:
- Locījums ietver visus gramatiskos variantus, ne tikai "locījumus" šaurā nozīmē (kā lietvārdu locījumus).
- Tas palīdz izprast vārdu funkcijas teikumā (piemēram, subjektu, objektu, apstākli).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.