lokatīvs
Lokatīvs (no latīņu locātīvus — "norādošs uz vietu") ir vietas locījums, kas norāda uz darbības norises vietu. Latviešu valodā lokatīvs atbild uz jautājumu kur? un lietots galvenokārt ar prievārdiem (piemēram, "uz", "pie", "ap", "starp" utt.).
Īss skaidrojums:
- Lieto, lai norādītu konkrētu vietu (telpu, virsmu, apkārtni), kurā kaut kas atrodas vai notiek.
- Latviešu valodā lokatīvs bieži sakrīt ar akuzatīvu (vienskaitlī) vai datīvu (daudzskaitlī), bet to atšķir prievārds un konteksts.
Piemēri:
1. "Grāmata atrodas uz galda."
("uz galda" — lokatīvs, norāda uz virsmu)
2. "Viņš strādā pie universitātes."
("pie universitātes" — lokatīvs, norāda uz tuvu esošu vietu)
3. "Bērni spēlējas ap māju."
("ap māju" — lokatīvs, norāda apkārtni)
4. "Putns sēž zarā."
("zarā" — lokatīvs bez prievārda, retāk lietots formā)
Svarīgi:
- Mūsdienu latviešu valodā lokatīvs kā atsevišķs locījums ir izzudis, un vietas nozīme tiek izteikta ar prievārdu palīdzību un citiem locījumiem (akuzatīvs, datīvs, instrumentālis).
- Senajā latviešu valodā lokatīvs bija izteiktāks (piemēram, "mājā", "mežā"), taču tagad šīs formas tiek uzskatītas par ilokatīvu (iekšējās vietas locījums) vai adverbāliem lietojumiem.
Tātad: Ja dzirdi "lokatīvs" latviešu valodā, tas parasti nozīmē vietas izteikšanu ar prievārdu un atbilstošu lietvārda formu, nevis atsevišķu locījumu kā latīņu vai sanskritā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.