brīnums


brīnums v.
  1. Reliģiskos priekšstatos, mitoloģijā, folklorā - tas, kas saistīts ar pārdabisku spēku, ar prātu neizskaidrojams. Ticēt brīnumiem. Brīnumu pasakas -- brīnumpasakas.
  2. Neparasta, neticama, arī grūti izskaidrojama parādība; tas, kas izraisa izbrīnu. Mūsdienu medicīna dara brīnumus. Notika brīnums -- slimnieks pēkšņi sāka atveseļoties. Viņu varēja glābt tikai b. B., ka viņš to nezina. Tas tik ir b.! Brīnumi gan!
  3. Pārsteigums; izbrīns. parasti dsk. brīnumi. Aiz brīnumiem ieplest acis. Mute palika vaļā aiz brīnumiem.
Frazeoloģismi:
  • Brīnumu lietas -- neparasti, neticami notikumi, fakti.
  • Zili brīnumi -- tas, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu; kas pavisam neticams.
  • Kā par brīnumu -- negaidīti, necerēti, pretstatā gaidītajam, parastajam. Kā par brīnumu viņš nemaz neuztraucās.
  • Tavu brīnumu! -- saka par ko tādu, kas rada lielu pārsteigumu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brinums' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2020 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x