brīnums
brīnums v.- Reliģiskos priekšstatos, mitoloģijā, folklorā - tas, kas saistīts ar pārdabisku spēku, ar prātu neizskaidrojams. Ticēt brīnumiem. Brīnumu pasakas -- brīnumpasakas.
- Neparasta, neticama, arī grūti izskaidrojama parādība; tas, kas izraisa izbrīnu. Mūsdienu medicīna dara brīnumus. Notika brīnums -- slimnieks pēkšņi sāka atveseļoties. Viņu varēja glābt tikai b. B., ka viņš to nezina. Tas tik ir b.! Brīnumi gan!
- Pārsteigums; izbrīns. parasti dsk. brīnumi. Aiz brīnumiem ieplest acis. Mute palika vaļā aiz brīnumiem.
Frazeoloģismi:- Brīnumu lietas -- neparasti, neticami notikumi, fakti.
- Zili brīnumi -- tas, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu; kas pavisam neticams.
- Kā par brīnumu -- negaidīti, necerēti, pretstatā gaidītajam, parastajam. Kā par brīnumu viņš nemaz neuztraucās.
- Tavu brīnumu! -- saka par ko tādu, kas rada lielu pārsteigumu.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brinums' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.