vokatīvs
Vokatīvs (no latīņu vocāre — "saukt") ir apvērsuma vai uzrunas locījums, ko lieto, lai tieši uzrunātu kādu cilvēku, priekšmetu vai parādību. Latviešu valodā vokatīvs tiek veidots, galvenokārt mainot lietvārda galotni vai lietojot īpašas formas.
Galvenās pazīmes:
- Lieto uzrunājot vai adresējot (piemēram, sveicienos, izsaukumos).
- Rakstos bieži atdalāms ar komatu.
- Dažreiz sakrīt ar nominatīvu (ja nav īpašas vokatīva formas).
Piemēri:
1. Vīriešu dzimte
- Draugs (nominatīvs) → Draudz! (vokatīvs)
"Draudz, nāc šurp!"
- Andris → Andri!
"Andri, vai dzirdi mani?"
2. Sieviešu dzimte
- Māsa → Mās!
"Mās, palīdzi man!"
- Zane → Zane! (sakrīt ar nominatīvu)
"Zane, es tevi mīlu!"
3. Lokāmi lietvārdi ar īpašām formām
- Dievs → Dievs! (sakrīt ar nominatīvu)
"Ak Dievs, ko es esmu izdarījis!"
- Kungs → Kungs!
"Kungs, es jūs uzrunāju!"
4. Daudzskaitlī
- Bērni → Bērni! (sakrīt ar nominatīvu)
"Bērni, klausieties!"
- Draugi → Draugi!
"Draugi, palīdziet man!"
Svarīgi:
- Mūsdienu latviešu valodā vokatīvs nav obligāts — bieži tiek lietots nominatīvs (piemēram, "Sveika, Anna!" nevis "Sveika, Ann!").
- Vokatīvs vairāk saglabājies folklorā, dzejā, reliģiskos tekstos vai emocionālās uzrunās.
Īsumā: Vokatīvs ir uzrunas locījums, kas norāda uz tiešu adresātu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.