Solipsiste (no latīņu: solus — "vienīgais" un ipse — "pats") ir cilvēks, kurš piekopj solipsisma filozofisko uzskatu.
Solipsisms ir pārliecība, ka pastāv tikai paša esamība un apziņa, bet visa ārējā realitāte (citi cilvēki, objekti, pasaule) ir tikai prāta radījums vai nevar būt droši pierādīta.
Galvenās iezīmes:
1. Ekstrēms subjektīvisms – tikai "es" esamība ir neapšaubāma.
2. Ārējās realitātes šaubas – viss ārpus savas apziņas var būt ilūzija.
3. Epistemoloģiskais pamats – balstās uz domu, ka mēs uztveram tikai savu pieredzi.
Piemēri:
1. Filozofiskā kontekstā:
Renē Dekarts ar teicienu "Es domāju, tāpēc es esmu" tika tuvu solipsismam, bet nepieņēma to pilnībā. Tomēr solipsists varētu teikt: "Es zinu tikai to, ka es eksistēju; viss pārējais varētu būt mana iztēles produkts."
2. Iedomātā sarunā:
– Persona A: "Kāpēc tu rīkojies tā, it kā citi cilvēki nebūtu īsti?"
– Solipsists: "Jo es varu būt pārliecināts tikai par savu prātu. Jūs varat būt tikai mana apziņas projekcija."
3. Popkultūrā:
Filma "Matrikss" (1999) ilustrē solipsistisku ideju: galvenais varonis uzzina, ka visa viņa pieredzētā realitāte ir datorsimulācija, un vienīgais, ko viņš var zināt droši, ir savs "es".
Svarīgi: Praksē īstu solipsistu ir ļoti maz, jo šī pozīcija ir filozofiski sarežģīta un sociāli izolējoša. Biežāk tiek lietota kā metafizisks arguments vai literārs motīvs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.