esamība

"Esamība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē eksistenci, būtību vai faktisko pastāvēšanu. Vārds bieži lietots, lai runātu par kaut kā (cilvēka, priekšmeta, parādības) esību pasaulē, tā būtības pamatu.

Piemēri:

1. Filozofiskā kontekstā:
"Cilvēka esamības jēga ir viens no sarežģītākajiem filozofijas jautājumiem."
(Šeit "esamība" nozīmē cilvēka eksistenci kopumā, tās būtību.)

2. Ikdienas lietojumā:
"Kaķa klātbūtne istabā rada mājīgu esamības sajūtu."
(Šajā teikumā "esamība" norāda uz faktisko pastāvēšanu vai klātbūtni.)

3. Par dabu vai objektu:
"Šīs senās upes esamība ir noteikusi apkārtējo ciematu attīstību."
(Tiek uzsvērta upes kā pastāvoša realitāte un tās ietekme.)

Sinonīmi: eksistence, pastāvēšana, būtība, klātbūtne.
Antonīmi: neesamība, nebūtne, iznīcība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Esamība" nozīme: Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē eksistenci, būtību vai faktisko pastāvēšanu. Vārds bieži lietots, lai runātu par kaut kā (cilvēka, priekšmeta, parādības) esību pasaulē, tā būtības pamatu. Piemēri: 1. Filozofiskā kontekstā: "Cilvēka esamības jēga ir viens no sarežģītākajiem filozofijas jautājumiem." (Šeit "esamība" nozīmē cilvēka eksistenci kopumā, tās būtību.) 2. Ikdienas lietojumā: "Kaķa klātbūtne istabā rada mājīgu esamības sajūtu." (Šajā teikumā "esamība" norāda uz faktisko pastāvēšanu vai klātbūtni.) 3. Par dabu vai objektu: "Šīs senās upes esamība ir noteikusi apkārtējo ciematu attīstību." (Tiek uzsvērta upes kā pastāvoša realitāte un tās ietekme.) Sinonīmi: eksistence, pastāvēšana, būtība, klātbūtne. Antonīmi: neesamība, nebūtne, iznīcība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.