"Eksistence" nozīme īsumā:
Tas ir filozofisks termins, kas apzīmē esamību, būtību vai faktisko dzīvību – īpaši cilvēka esamību kā apzinīgu, brīvu un izvēles spēju piemītošu būtni. Bieži lietots eksistenciālajā filozofijā, lai uzsvērtu individuālās pieredzes, atbildības un jēgas meklēšanas nozīmi.
Piemēri lietojumā:
1. Filozofijā:
"Eksistence pirms būtības" – slavens eksistenciālisma (piemēram, Sartra) princips, kas apgalvo, ka cilvēks vispirms ir (dzīvo), un tikai pēc tam definē savu būtību caur izvēlēm.
2. Dienas valodā (biežāk "eksistence" kā "esamība"):
"Viņa dzīve bija vientuļa eksistence bez cerībām."
"Mūsu eksistence uz šīs planētas ir trausla un atkarīga no dabas."
3. Literatūrā/diskursā:
"Dostojevska darbos bieži pēta cilvēka eksistenci saspringtībā starp brīvību un morāli."
Svarīgi: Latviešu valodā "eksistence" lieto galvenokārt teorētiskiem, filozofiskiem kontekstiem, bet ikdienā biežāk tiek lietoti vārdi "esamība", "dzīvība" vai "pastāvēšana".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.