neesamība
"Neesamība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē neesību, nebūšanu, trūkumu vai neeksistēšanu. Vārds izsaka kaut kā (objekta, parādības, īpašības) neesamību vai nepieejamību.
Piemēri lietojumā:
1. Fiziskā trūkuma nozīmē:
Pēc ugunsgrēka bija jūtama mājas neesamība — vietā, kur kādreiz stāvēja ēka, tagad bija tukšums.
(Konkrēta objekta trūkums.)
2. Abstraktā nozīmē (parādības, sajūtas):
Sarunā valdīja pilnīga saskapju neesamība — abas puses sapratās bez strīdiem.
(Kāda negatīva parādība (saskapju) trūkums.)
3. Filozofiskā/eksistenciālā kontekstā:
Daži domātāji runā par Dieva neesamību kā par pamatu sekulārai pasaules skatījumam.
(Augstākas būtnes neeksistēšana.)
Sinonīmi:
- trūkums
- nebūtne
- neeksistence
- nepieejamība
Piezīme:
Vārds "neesamība" bieži lietots rakstītā valodā, zinātniskos vai filozofiskos tekstos, bet retāk ikdienas sarunvalodā (kur biežāk lieto "trūkums" vai "nav").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.